Trešdien Pociema Rumbiņos bija īpaša Dzejas pēcpusdiena kopā ar dzejnieku un rakstnieku Viku (Viktoru Kalniņu). Dīķmalā zem lielajām ābelēm solos bija sasēduši Ozolmuižas, Lādezera, Umurgas un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas skolēni, arī viņu pedagoģes. Īpašu noskaņu radīja gan senās ēkas, gan mākoņi debesīs, caur kuriem brīžam paspīdēja saule.
Sākot tikšanos, Viks atzina, ka gluži katrs par talantīgu dzejnieku nevar kļūt. Cilvēkā jābūt kaut kam īpašam. Mazotnē Viks gribējis būt lokomotīves vadītājs. Paaudzies un lokomotīves kļuvušas vienaldzīgas, toties sācis mājās veidot žurnālu ar saviem stāstiem, pat romānu turpinājumos, izdevis to reizi mēnesī apmēram gadu. Pēc laika tos atradis, nokaunējies par savām bērnišķībām un žurnālus sadedzinājis. Nu gan to nožēlojot, jo būtu interesanti palasīt ar tagadējām acīm. – Ja kāds no jums raksta dzejoļus, uzrakstīto nekādā ziņā neiznīciniet! Pēc 15—20 gadiem būs ko paskatīties un padomāt, – Viks ieteica.
Vairāk lasiet laikrakstā…
