Gaidot gadumiju, jūties divējādi. Domās vēl pārcilā aizejošajā gadā piedzīvoto, bet reizē arī kal plānus jaunajam gadam. Žurnālistiem nav īpaši grūti atcerēties, kur aizvadāmajā gadā būts, kas satikts, kas pieredzēts – jāpašķirsta vien avīžu komplekts, un atmiņā atgriežas tā brīža sajūtas. Tas arī apgāž teikto, ka laikraksts ir tikai tāda viendienīte, jo, ja ne rīt, tad parīt iznāks nākamais numurs un iepriekšējā rakstītais un lasītais aizmirsīsies. Tā nav! Rūpīgi iešūts, ieskenēts laikraksts bibliotēku krājumos, šķiet, mūžam stāstīs, kā konkrētajā gadā cilvēki dzīvojuši, ko darījuši, kas viņiem bijis svarīgs. Protams, tas svarīgais, atmiņā paliekošais katram ir savs. Un nebūt vienmēr tas ir lielākais, finansiāli dārgākais pasākums, priecīgākais notikums vai arī saruna ar apkārtnes ietekmīgāko cilvēku. Ko Ausekļa žurnālisti, veidojot gada pēdējo – 148. – numuru atcerējās no šogad ikdienas gaitās piedzīvotā, lasiet laikraksta pēdējā lappusē.
Katram arī plāni jaunajam 2018. gadam ir savi. Viens gan ir skaidrs – uz daudziem būs Latvijas valsts simtgades zīmogs. (Rau, jau šim numuram tas uzlikts ar 1. lappuses fotoattēlu.) Mūspusē dzīvo dejojoši un dziedoši ļaudis, kuru mērķis ir piedalīties lielajos Dziesmu un deju svētkos. Arī teātri spēlējošajiem būs sava loma šajos svētkos. Gan jau varēs piedalīties dažādos ar simtgadi saistītos projektos. Varbūt kādu tas kaitinās, bet mēģināsim ievērot mērenību un katru savu dvašu neveltīsim un katru soli nespersim par godu dzimtenes jubilejai. Vienkārši būsim šeit, Latvijā, darīsim sev tīkamu un apkārtējiem un mūsu valstij labumu nesošu darbu! Un ausekliešiem būtu svarīgi, ka turpināsiet kopā ar mums veidot un rakstīt mūspuses vēsturi laikrakstā. Lai mums visiem labi klājas!
Regīna TAMANE
Andreja KOMAROVA foto
Ģērba Īrisa DAIŅA un Ineta INDRIKSONE
