Pērn Salacgrīvas ostā apkalpots 91 kuģis – par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēdējos gados visražīgākais bijis 2015. gads, kad ostā piestājuši 125 kuģi. Attiecīgi sarucis arī kravu apgrozījums. Pagājušogad tas bija 263 556 t, 2016. – 291 099 t, savukārt pieminētajā pēdējā laika veiksmīgākajā 2015. gadā – 349 357 t. Pētot kravu veidus, redzams, ka tā gada apgrozījumu lielā mērā baroja ceļu būve, jo ievests teju 100 000 t šķembu, bet pērn – neviena. Arī asfaltu 2015. gadā ieveda 10 reižu vairāk nekā pagājušogad. Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais atceras, ka savulaik frēzētais asfalts ievests uz urrā!, jo dots par brīvu, tagad jāmaksā, un pieprasījums vairs nav tāds. Šķembu un asfalta ievešanu atkal var iekustināt vien kādu ceļu būve Salacgrīvas tuvumā. Nav informācijas, ka kas tāds būtu paredzēts šogad, lai gan 2018. gads savulaik bija minēts kā laiks, kad varētu rekonstruēt tranzītielu Salacgrīvā. – Varbūt nākamajā vai aiznākamajā gadā to darīs, – cer ostas pārvaldnieks. Ar līdzīgām cerībām ostā gaida dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību. Šis projekts varētu kāpināt apgrozījumu ostā. I. Īstenais atkārto jau savulaik sacīto – diemžēl Salacgrīvā un tās tuvumā nav lielu ražotņu, kam būtu nepieciešami ostas pakalpojumi. Ar labvēlīgu skaudību viņš skatās uz Skultes ostu, kam palaimējies būt ekonomiski dzīvīgākā vietā, svarīgi arī, ka tuvāk Rīgai.
Kaut arī apgrozījums nedaudz sarucis, Salacgrīvas osta attīstās
