Vienubrīd esošā ziema tika prognozēta kā bargākā daudzu gadu laikā. Pagaidām par to gan nekas neliecina. Aizvadītā vasara bija vēsa, bet ieilgušais rudens – lietavām bagāts. Pat ja mums, ikdienas cilvēkiem, šķiet, ka tik sliktu gadu iepriekš nav bijis, speciālisti oponē. – Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē pierasts, ka pēdējā laikā novērojami siltāki gadi ar karstām vasarām, tomēr laikapstākļi gadu no gada var būtiski atšķirties – gadiem ar karstām un sausām vasarām var sekot gadi ar vēsām un lietainām vasarām. Savukārt siltām ziemām var sekot saltas un sniegotas. Arī turpmāk būs novērojami atsevišķi gadi, kas var šķist īpašāki un neatbilstoši kopējai klimata pārmaiņu tendencei, – skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis. Tiek runāts par klimata pārmaiņām, ko piedzīvojam. Hidrobiologs Andris Urtāns stāsta, ka tā ir globālā sasilšana – ogļskābā gāze jeb CO2 uzkrājas atmosfērā un tā slānis veido tādu kā jumtu. Siltums starp zemi un šo jumtu cirkulē, atstarojas un netiek tālāk kosmosā. Tas rada siltumnīcas efektu un gaisa temperatūra palēnām paaugstinās. Tādējādi arī pērn Latviju, arī citas valstis Eiropā piemeklēja spēcīgas lietavas. – Patlaban Arktikā esot niecīgākais ledus daudzums visā tās novērojumu vēsturē. Var ticēt, var neticēt, bet kartes to parāda un tas ledus platības reāli un acīmredzami samazinās.
Klimata pārmaiņu rezultātā Latvija var būt ieguvēja
