Mācītāja viedoklis par fiksāciju Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā

Kā jau norādīju iepriekšējā rakstā Slimnīcas darbību tīši vai netīši nomelno (vakardienas, 6.II, Auseklī) vairākus gadus divas reizes mēnesī braucu uz šo slimnīcu noturēt Bībeles stundas, svētbrīžus un veicu arī privātas sarunas. Apmeklējums ir brīvprātīgs, un man vairāku gadu garumā ir bijusi saskarsme ar daudziem un ļoti dažādiem pacientiem. Un visu šo laiku neviens man nav sūdzējies ne par personālu, ne vardarbību, ne fiksāciju. Tādēļ domāju, ka personāls, fiksējot pacientu, ir centies viņam darīt to labāko, kas esošajā situācijā bija iespējams.