Maija sākumā apritēja gads, kopš Salacgrīvas pašvaldības ainavu arhitektes pienākumi uzticēti Ilvai Erkmanei. Ar viņu tikāmies skvēriņā pie Mildas, kā salacgrīvieši dēvē skulptūru – mātes tēlu ar bērnu rokās. Tur tikko bija labi pastrādājuši biedrības Latvijas Sarkanais Krusts Salacgrīvas nodaļas pārstāvji, iestādot Japānas spirejas Shirobana. I. Erkmane bilda, ka pusotras stundas laikā izdarīts vairāk, nekā viņa bija gaidījusi, turpat no upītes sanests ūdens, augi aplaistīti. Talcinieki pelnījuši uzslavu. Šī nav vienīgā vieta Salacgrīvā, kur nepieciešami līdzīgi uzlabojumi, bet tagad pašvaldībai par vienu rūpi mazāk. Auzenītes, kas dobēs bija iepriekš, pārstādīšot citur, bet Shirobana šajā vietā būšot pat ļoti iederīga. – Šis piemineklis veidots Otrajā pasaules karā bojā gājušajiem padomju karavīriem, taču vietējie tam sen atraduši citu nozīmi, – viņa teica. Tas, ka vienā spirejas krūmā zied balti un koši sārti ziedi, viņasprāt, sasauksies ar dažādos laika posmos pretrunīgi traktēto Latvijas vēsturi. Ziedošus krūmus domāts izmantot arī citur apstādījumos, jo tie, nenoliedzami, ir ļoti praktiski.
Salacgrīvas novada ainavu arhitekte pievērsīs uzmanību detaļām
