Pagājušonedēļ Limbažu novadā tika vērtēti sakoptākās sētas konkursam pieteiktie īpašumi. Tūlīt gan jāatzīst, ka to nebija daudz – vien 9. Tādēļ komisija, kurā bija cilvēki gan ar oficiāli iegūtu, gan sirdsizglītību par dārza lietām, – Zane Strēlniece, Dace Romberga, Ineta Zariņa, Jautrīte Legzdiņa un Aigars Legzdiņš, kā arī šo rindu autore, pārbraucienos no vienas sētas uz otru sprieda, ko konkursā vajadzētu mainīt. Varbūt rīkot reizi divos gados? Un kā būtu, ja pievienotu tādu nomināciju kā uzņēmuma apkārtne? Iespējams, konkursam derētu lielāks balvu fonds? Šie un citi jautājumi šobrīd vēl palika neatbildēti, jo vispirms jāpieliek punkts šīgada pasākumam. Kā ierasts, konkursa dalībniekus pieredzes apmaiņai un pateicībai par novada glītāku darīšanu aicinās uz noslēguma pasākumu septembra sākumā. To visiem pēc īpašumu apskates uz atvadām atgādināja konkursa kūrētāja D. Romberga. Bet nu par to, kā mums veicās ar rozīņu meklēšanu apmeklētajās sētās.
