Nebaidīdamies no tveicīgās vasaras, Limbažu pensionāru biedrības valdes rīkotajā ekskursijā uz Daugavpili devās vairāk nekā pussimts senioru. Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, kurā mīt pāri par 93 tūkstošiem iedzīvotāju, daudzi bijām pirmoreiz, un jāteic, nebijām vīlušies. Tur netrūkst interesantu objektu, kuru pilnīgākai apskatei noderētu pat vairākas dienas.
Par Skrošu muzeju zināja tikai daļa ekskursantu, un dažas kundzes (daiļā dzimuma pārstāvju braucēju skaitā, kā parasti, bija pārsvarā) sākumā vīpsnāja – sak’, kas gan tur sievietēm varētu būt interesants… Tomēr atraktīvā vietējā gida stāstījums un senās rūpnīcas apskate ikvienā raisīja tādu interesi, ka noslēdzošajā daļā – šautuvē kundzes roku iemēģināja vēl aktīvāk nekā kungi. Bet par pašu rūpnīcu sarunās ieskanējās laba skaudīguma nots: kāpēc mūsu Limbažu filca ražotne nevarēja kļūt par līdzvērtīgu industriālā tūrisma objektu, par kādiem pasaulē aizvien lielāka interese! Gids pastāstīja, ka pirms dažām dienām te uzņemtas divas amerikāņu ekskursantu grupas.
