Invazīvais lielais augs latvānis Latvijā esot ieradies drīz pēc Otrā pasaules kara. Pēc aptuvenām prognozēm tas tagad aizņem 10 000 ha zemes. Nav izņēmums arī mūspuse. Latvāņu lielās, smagās, sēklu pilnās galvas šūpojas vējā šoseju un grants ceļu malās, gar velotakām, pat apdzīvotās vietās un, šķiet, to vien gaida, lai iesētos.
Pirms trim gadiem cīņu ar tiem uz pašvaldībai piederošās zemes sāka Alojas novads. Domes izpilddirektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Aivars Krūmiņš stāsta, ka pašvaldība 2,6 ha platībā veica triju gadu monitoringu, izmantojot integrētās apkarošanas metodi. Cenu aptaujā šo darbu uzņēmās veikt SIA Jumis no Siguldas. Augus trīs gadus migloja ar herbicīdu maisījumu. – Rezultāts ir acīmredzams, jo latvāņi ar katru gadu samazinājās. Tomēr es uzskatu, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo viens nav karotājs, – atzīst pašvaldības darbinieks. A. Krūmiņš skaidro, ka ilgstošs efekts nav iespējams, ja turpat līdzās esošo privāto zemju īpašnieki neliekas ne zinis. Pietiek ar vienu augu, lai sēklas izplatītos un viss sāktos no gala. Tās latvānim ir ļoti audzelīgas. Pirms pašvaldība sāka karu ar milzeni, tā uzrunāja savus uzņēmējus, aicināja pievienoties zemju īpašniekus, bet atsaucība bija niecīga. Lielākoties Alojas novadā likvidēja grāvju un ceļmalās augošos lielaugus. Tas nav bijis dārgi. Pie administratīviem sodīšanas līdzekļiem pašvaldība nav ķērusies.
