Ziņas par radoši aktīviem cilvēkiem, kuri savus talantus parāda arī ārpus mājām, izplatās diezgan ātri. Tā uzzināju par Ingu SAĻMO – cēsnieci, kura nu kļuvusi par limbažnieci. Pirms divarpus gadiem viņu šurp atveda mīlestība – dzīvesdraugs Mārtiņš. – Satikāmies Cēsīs uz Gaujas tilta. Ja apzinies, ka esi godīga, forša, lieliska, skaista, tad, visticamāk, kaut kur ir tāds pats vīrietis. Visi gribam būt mīlēti un saprasti, bez ilūzijām un iedomātiem “kā jābūt” līmeņiem, – atgādina Inga. Viņa ir arī viena no Limbažu novada literātu domubiedru grupas līderēm, raksta galvenokārt filozofiskas pārdomas par dzīvi, sākot ar dzimšanu un beidzot ar nāvi. Uz šādas augstāku spēku apzināšanās nots vedās arī mūsu vairāk nekā divu stundu garā saruna, kas bija ļoti interesanta un savā ziņā pat maģiska, liekot par daudz ko aizdomāties. Fonā skanēja meditatīva, nomierinoša mūzika, kas vēl vairāk pastiprināja šādu noskaņu.
