33 minūtes tur… – ar šāda nosaukuma laikmetīgās dejas izrādi piektdienas vakarā Limbažu kultūras namā sākās Tautas deju ansambļa Katvari 100. jubilejas svinības. Patiesībā varētu teikt – tās bija 99 emocionāli aizkustinošas minūtes, jo horeogrāfa Markusa Cmolniga (Markus Zmolnig) kopā ar asistenti Barbu Pinti veidoto iestudējumu varēja noskatīties trīsreiz. Iespējams, to parādīs vēl kaut kur vēlāk.
Izrādi baudīt sanākusī publika pēc izvēles ieņēma vietas uz zāles vidū saliktajiem krēsliem. Kam to nepietika vai kas vēlējās būt nostāk, sēdēja zāles aizmugurē uz paaugstinājuma. Plāna vidū izliktie nebija parasti sēžamie, bet gan uz ritenīšiem – ar domu, lai Katvaru sniegumu varētu vērot no visām pusēm, grozoties līdzi viņu kustībai. Brīžiem arī dejotāji iesaistījās krēslu pārvietošanas procesā. Un tas viss it nemaz nešķita tikai tehniska būšana, jo patiesi, kā bija solīts, ļāva sajusties kā pilnvērtīgai uzveduma sastāvdaļai. Ko katrs tā sižetā nolasīja, bija individuāli – sākot ar jaunības trakumu, beidzot ar šķiršanos un nāvi. Daudzi uzrunātie skatītāji atzina – emocionālais līdzpārdzīvojums, pat līdz asarām, bijis visnotaļ spēcīgs! To raisīt palīdzēja ne vien apbrīnojami meistarīgais katvariešu sniegums, bet arī itāļu komponista Ecio Boso (Ezio Bosso) mūzika. Solistu lomās iejutās Marta Ceriņa un Matīss Vērmanis, Rūta Ozoliņa un Jānis Kokins. Pārtraukumā pēc pirmā uznāciena sastaptie ansambļa dalībnieki neslēpa, ka jutušies ļoti pacilāti, sevišķi ievadminūtēs. Enerģiju visvairāk paņemot tieši iedzīvošanās stāstā.
