Pagājušajā nedēļā apmeklēju lavandu laukus Umurgas pagasta Mazķītās. Todien lavandu saimniece Inga Purava aicināja uz vainagu pīšanu. Izrādās, ka tāds piedāvājums ir ne pirmo gadu. Diena gan nebija no siltākajām, bet divas pinējas, pie tam mērojušas ceļu no galvaspilsētas, līkņāja lavandu laukos, gādājot sev izejmateriālu vainagiem. Inga stāsta, ka šo meditatīvo nodarbi, kad vari ne par ko īpaši nedomāt, bet ļauties lavandu burvīgumam, izvēlējies ne viens vien rīdzinieks, brauc arī siguldieši un citi. – Un tagad tieši ir īstais brīdis, kad to darīt. Ziedlapiņas tikko nāk vaļā, lavandas ir griežamajā stadijā, tāpēc ziedi ilgi nebirs, – skaidro Inga.
Sarunbiedre atzīst, ka, protams, var pīt arī vainadziņu galvai, nereti tādi arī topot. Viņa tādu uzpinusi draudzenei, kura aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos, tērpusies zilganā kleitā, ļoti labi izskatījusies. Bet parasti Mazķītās notiekošajās radošajās darbnīcās tiek pīti vainagi, kas liekami pie durvīm. Tāda tradīcija gan populārāka ir Eiropā, bet kādēļ to neieviest arī Latvijā? Īpaši, ja tic, ka lavanda noņem ļauno enerģiju un cilvēks jūsu mājā ienāk ar gaišām domām. (Izrādās, puķes nosaukums cēlies no vārda lavare, kas nozīmē mazgāt, attīrīt.) Latvietis gan izsenis šim mērķim izmantojis pīlādžzaru… Bet dubults neplīst. Pie tam lavandu vainadziņš vēlāk noder arī citām vajadzībām. To var izmantot kā Adventes vainagu vai arī nobužināt ziedus un pagatavot sev smaržmaisiņu, kas kalpos vēl labu laiku.
