Māja Cēsu ielā 17, Limbažos, neilgu laiku saista uzmanību ar to, ka tās jaunais saimnieks Aivars Tomiņš vienu ēkas galu nosiltinājis ar sešām… klavierēm! Cilvēki, tās ieraugot, piestāj, nobildē, izsaka replikas. Dažādas.
Ēka līdz šim bija tās īpašnieka – pašvaldības – un arī iemītnieku nemīlēta. Kā lai citādi nosauc namu, kura acu plakstiņi, t.i., logu rāmji, bija iepuvuši, dažs labs stikls kopā turējās ar līmlentes palīdzību, ķieģeļu sienas mēģina nodalīties no karkasa, bet garāmgājēji nereti sarauc degunu nepatīkama smārda dēļ. Ja nu vienīgi šo ēku cienīja baloži – sabūvējuši tik daudz ligzdu, ka varētu uzskatīt – vismaz putni rūpējušies par bēniņu siltināšanu. Neko īpašu tur nevarēja mainīt arī nedaudzi godprātīgie īrnieki. Ja nu vienīgi savu mitekli paremontēt. Apkures maksa mājā, šķiet, bija prāvākā Limbažos. Un kā ne, ja nams caurs kā siets. Bet pirms kāda laika vadzis lūza – pašvaldība nolēma, ka viņiem tāds īpašums nav vajadzīgs. Iedzīvotājus pārvietoja, un bija jāatbild uz jautājumu, ko ar ēku iesākt. Nojaukt vai mēģināt pārdot. Izsolē, kas notika pa trim lāgiem (jo otrs pretendents, iespējams, īpašumu gribēja iegūt, tā teikt, par sviestmaizi), pie Cēsu ielas 17. nama tika A. Tomiņš.
