Šobrīd Limbažu Galvenajā bibliotēkā apskatāma limbažnieces Vedinas Viktorijas Valeines gleznu izstāde Starp stacijām. Iedvesmas stāsts. Tās atklāšanā sanāca kupls pulks draugu un radu. To vidū bija arī Vedinas kundzes kādreizējie kolēģi no Limbažu slimnīcas un poliklīnikas un droši vien arī kāds pateicīgs pacients. Ja vēl kāds nebija paspējis to izdarīt novembrī, tad apsveica mākslinieci arī 93 gadu jubilejā. Jāpiemin, ka pirms četriem gadiem bibliotēkā tika prezentēta V. V. Valeines autobiogrāfija. Viņa turpina pārsteigt!
Uzrunājot sanākušos, notikuma vaininiece atgādināja par nozīmīgu dzīvesgājuma nesenāko faktu – pēkšņu (kā pati to raksturo) došanos pensijā 91 gada vecumā pēc 58 mediķes profesijai veltītiem gadiem. – Lai gan man ir ļoti mīļa ģimene – bērni, mazbērni un mazmazbērni, viņiem ir savas dzīves un pienākumi, – viņa sprieda. Stāvējusi dzīves krustcelēs un domājusi, kā sevi nodarbināt, līdz saņēmusi rosinājumu pievērsties gleznošanai. To atsaucīgi uzklausījusi. Sekoja iepazīšanās ar Limbažu Mūzikas un mākslas skolas direktori un pedagoģi Indru Lauru Lazdiņu, kura līdzēja apgūt jauno prasmi. – Pāris reižu mēnesī satiekamies, viņa mani pamāca, – stāstīja V. Valeine. Visskaistākā, viņasprāt, ir zaļā krāsa. Tas ir acīmredzams, aplūkojot gleznas. Savukārt vismīļākā tēma – Gauja, ko viņa sauc par savu sirdsupi. – Mana bērnības un jaunības pilsēta ir Valmiera. Tēvs gāja peldēties Gaujā, arī mani ņēma līdzi un mācīja, – atcerējās limbažniece. Viņa pieminēja, ka izstāde daļēji tapusi par godu tēvam, kurš arī savulaik gleznojis. Kad kara laikā Valmiera nodega, viņa darbi aizgāja nebūtībā…
