Aizvadītajā nedēļas nogalē Ausekļa Limbažu teātris atzīmēja 135 gadu jubileju. Pasākumu atklāja kuplais aktieru pulks, kas iesoļoja zālē, šoreiz gan ne svinīgi, bet jautri – ar kādu prātā aizķērušos sulīgu tekstu no reiz spēlētām izrādēm. Gājienu atklāja Vija Bebriša ar vārdiem: – Vai dieniņ, vai dieniņ! Nebūs pēc likuma. Nebūs pie instrukcijas! Savukārt Līga Gulbe paziņoja: – Es jums teikšu – šis hotelis ir pilns ar sievām, kam kārtīgs pēriens noderētu daudz vairāk nekā man! Nu, un tad jau sekoja pirmais tosts, ko teikt bija uzticēts teātra režisoram Didzim Jonovam. Viņš runāja par to, ka nevar dzīvot, citiem kaut ko nedodot. Tas labums, ar ko dalās teātrinieki, ir dažādi publiku bagātinoši stāsti. Un nozīmīgākā pateicība, ko aktieri gaida, ir aplausi. Atlika vien novēlēt Ausekļa Limbažu teātrim, lai to nekad neaptrūktos.
