Nevienam laikraksta lasītājam droši vien nav noslēpums, ka trešdienas vakarpusē Zvejniekciemā notika pikets pret ieceri patstāvīga Saulkrastu novada izveidei, apdalot Limbažu un Krimuldas novadu. Šobrīd tā, plānojot administratīvi teritoriālo reformu (ATR), tiek pārzīmēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā novadu karte. Vairāki simti abu novadu iedzīvotāju bija zīmējuši plakātus un savu viedokli pret ieceri pauda, paši piedaloties piketā. Un gan jau daudzi mūspuses cilvēki tam sekoja arī valsts mēroga plašsaziņas līdzekļos, ko šāds troksnis bija ieinteresējis. Ne jau bieži lauku reģionu cilvēki ir gatavi tādai skaļai sava viedokļa paušanai! Pēdējoreiz mūspusē pikets, šķiet, tika rīkots pirms gadiem deviņiem, kad protestēja pret iecerēto izglītības reformu Limbažos. Kāds trešdienas pasākumā atcerējās arī barikāžu laika sajūtas pirms gadiem trīsdesmit. Šī sabiedrības skaļā viedokļa paušana notika saistībā ar to, ka tovakar Saulkrastu kultūras centrā Zvejniekciemā notika VARAM organizētās konsultācijas par Saulkrastu novada izveidi. Vairākkārt arī Auseklī esam rakstījuši par saulkrastiešu un viņu atbalstītājas – Nacionālās apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un Brīvībai!/LNNK, bet jo īpaši tās Saeimas deputāta Jāņa Dombravas iecerēto administratīvi teritoriālās reformas variantu. Par to piketā vēlreiz atgādināja Mērnieku laika Ķencis (patiesībā vidrižnieks Juris Žūriņš), lūdzot Dieviņam Saulkrastiem piesviest Skultes un Vidrižu, kā arī Lēdurgas pagastu, tāpat Sējas novadu.
