Parunāt par kārtību Jūras ielas kapsētā rosināja limbažniece Baiba. Iepriekšējā dienā viņa piedalījusies kaimiņa bērēs un bija sašutusi par nesakopto teritoriju, kur no jauna izaugusī kapu kopiņa ar ziedu segu izskatās gluži vai nepiedienīgi. – Acīmredzot mironim pašam jāiztīra ceļš līdz kapavietai, jo lapas nogrābtas tikai ap to. Bīstami arī, ka vīriem, kas nes zārku, jāramšājas pāri kaut nelielam, bet tomēr akmens valnim, – viņa stāsta. Runa ir par kādu laukumu ārpus kapu sētas, blakus galvenajiem vārtiem. Iespējams, ka arī citi kapsētas apmeklētāji, tāpat kā es, tagad mulsumā rausta plecus un jautā sev, kur tas ir. Kad braucu skatīt, secināju – iespējams, šī teritorija palikusi neievērota, jo lapas nezin vai tur vispār kādreiz ir grābtas. Laukuma tālākajā stūrī skatu piesaista pāris kopiņu, kas nodod, ka arī šī ir kapsētas teritorija.
