1939. gada beigās laikapstākļu jautājums Latvijā bija viens no mazsvarīgākajiem. Kopš 1930. gada ziemas bija mēreni aukstas, vasaras patīkami siltas. Likās, ka nākamajā gadu desmitā temperatūra tikai pieaugs. Gar Igaunijas robežu sāka audzēt kviešus, ko agrāk bija darījis tikai retais, un aizvien tālāk uz ziemeļiem tika stādīti siltzemju sugu augļu koki un krūmi. Klimats likās paredzama lieta, un laika ziņām jaunumos tika paredzēta pēdējā vieta pēc kariem, krīzēm un citiem lielās politikas briesmu darbiem. 1939. gada Ziemassvētkus Latvija devās svinēt, vēl nenojaušot, ka uz nākamajiem trim gadiem laikapstākļi kļūs tikpat svarīgi vēstures gaitas noteicēji kā svešu armiju iebrukums.



