Kopš vakardienas visas pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā, arī skolas, kurās ir pirmsskolas grupiņas, nodrošina vienīgi dežūrgrupu darbu. Bērnus uz to ieteikts vest tikai tad, ja vecākiem nav citu pieskatīšanas iespēju. Lai bērns varētu apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem reizi nedēļā jāiesniedz rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene pēdējo 14 dienu laikā nav bijusi ārvalstīs, nav bijusi kontaktā ar tiem, kuri saslimuši ar koronavīrusa izraisīto slimību vai kontaktpersonām, turklāt vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Alojas novada pirmsskolas izglītības iestādēs vakarrīt bija ieradušies tikai pieci mazuļi: divi Alojas Auseklītī un trīs Staiceles pamatskolas grupiņā. Ne Auseklīša Vilzēnu filiālē, ne Ozolmuižas pamatskolā nebija neviena pirmsskolēna. Novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Ilze Kapmale informēja, ka ir sastādīts dežūrgrafiks, kuri skolotāji grupiņās strādā un kā nodarbināti pārējie pedagogi.
Līdzīga situācija ir Salacgrīvas novadā. Domes izglītības speciāliste Antra Paegle pastāstīja, ka vakar ne Liepupes, ne Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas pirmsskolas grupās nebija neviens audzēknis, tātad vecāki bija atraduši citas iespējas, kā mazos pieskatīt. Salacgrīvas bērnudārzā Vilnītis bija 13 audzēkņu. Šodien darbu Salacgrīvas dārziņā organizēs tā, ka pašiem mazākajiem būs sava ieeja un telpa, bet lielākajiem – atsevišķa.
Limbažu novada pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Sigita Upmale visu pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem bija nosūtījusi vēstuli, lai viņi izdotu rīkojumu, kā iestādes turpmāk strādās, kā komunicēs ar vecākiem, kādus uzdevumus darbinieki veiks, esot iestādē, un kādus, ja tiks nolemts strādāt attālināti. Darāmā netrūkst, kaut vai gatavojot metodiskos materiālus. No katra dārziņa ik dienas tiks lūgtas ziņas, cik bērnu ir dežūrgrupās. Ja piektdien, kamēr ģimenes apjauta, ko īsti nozīmē ārkārtas situācija, novada bērnudārzos pavisam ieradās 204 audzēkņi, tad vakarrīt vairs tikai 73. – Paldies vecākiem, kuri izprot šo situāciju un meklē risinājumus, kā pieskatīt bērnus, cenšoties iespējami mazināt savstarpējos kontaktus. Taču tiem, kuriem nav citu variantu, protams, ir iespēja apmeklēt dežūrgrupas, to darbs ir nodrošināts, – sacīja novada domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Zariņa. Tā nu vakar Limbažu Buratīno bija ieradušies 22 audzēkņi, Kāpēcītī – 12, Spārītē – 13, Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas pirmsskolas grupiņā – 10, Ozolaines dārziņā – trīs, Skultes Aģupītē – arī trīs (no tiem divi no vienas ģimenes), Umurgas pamatskolas grupās – septiņi, Lādezerā – divi, Pālē – viens, bet Vidrižos nebija atvests neviens.
Kad vakar rīta pusē iegriezos Limbažu 3. pirmsskolas izglītības iestādē Spārīte, pagalmā kopā ar metodiķi Ramonu Penku un skolotājām Ievu Daigu Birzgali, Aigu Leli un Guntru Vītolu spēlējās neliels audzēkņu pulciņš. – Piektdien bija 40 bērnu, šodien – vairs 13, – pastāstīja R. Penka. Bērni sākumā bijuši izbrīnīti, kāpēc viņu tik maz un kur palikuši pārējie draudziņi, bet skolotājas visus nomierinājušas un sākušās ierastās nodarbības. Turpmāk Spārītē būs divas grupas: viena vecākajiem audzēkņiem, otra – mazajiem. Katrai būs atsevišķa ieeja. Pārējās telpas pēc dezinficēšanas netiks izmantotas. – Saziņa ar vecākiem notiek “čatiņā”, lai visu laiku sekotu līdzi notikumiem un izmaiņām, – sacīja R. Penka. Piecgadīgo un sešgadīgo grupiņu audzēkņiem tiek arī sūtīti uzdevumi, ko viņi kopā ar vecākiem varētu veikt. Spārītei situācijas maiņa piektdien lika atcelt gaidītās un rūpīgi gatavotās 44. jubilejas svinības. – Žēl, taču gan jau svētkus paspēsim nosvinēt, kad dzīve atgriezīsies ierastajā ritmā, – sprieda R. Penka.
Laila PAEGLE
