Auseklī bieži esam rakstījuši par tām mūspuses izglītības iestādēm, kas iesaistījušās Eiropas Savienības izglītības programmas Erasmus+ projektos. Priecājāmies un novērtējām ieguvumus, kas, piedaloties šajās starptautiskajās aktivitātēs, tiek gan pedagogiem, gan skolēniem. Iegūta jauna pieredze un idejas, iepazīstot un satiekot citvalstu skolotājus un jauniešus, mainījies skatījums uz to, kas Latvijas skolās un sabiedrībā ir pozitīvs un ko varbūt vajadzētu pamainīt. Šo ieguvumu sarakstu varētu turpināt vēl ilgi, uzsverot arī svešvalodu treniņu un māku komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, godam pārstāvēt sevi, savu skolu, Latviju. Taču šobrīd valstu robežas ir ciet, ārzemju braucieni atcelti un iesāktie Erasmus+ projekti palikuši pusvārdā.
Limbažu novada ģimnāzijai šis ir otrais gads Erasmus+ projektā F.I.T. – focused, interested, tolerant for Europe (Enerģisks, ieinteresēts un tolerants, lai iekļautos Eiropā). Viņu sadarbības partneri ir skolas Vācijā, Nīderlandē un Bulgārijā. Ģimnāzijas delegācija, kurā bija arī skolēni, februāra sākumā paguva apmeklēt Nīderlandi un pārradās iespaidu pārbagāti. Par to rakstījām arī Auseklī. Savukārt projekta koordinatore, vācu valodas skolotāja Inta Somere un angļu valodas skolotāja Laura Atslēga uz Nīderlandes pilsētu Asenu (Assen) devās 7. martā. – Tobrīd ne Nīderlandē, ne pie mums vēl nebija ārkārtas situācija, – teic I. Somere. Tikšanās Asenā aizritējusi ļoti sirsnīgi, visas izglītības iestādes strādāja kā ierasts. Pat laikapstākļi bija pavasarīgi jauki. Nekas neliecināja par notikumiem, kas sākās pēc nedēļas. Tajā apkaimē nebija arī neviena Covid-19 slimnieka, visā Nīderlandē to skaits bija mazs. – Mēs koledžā, kur mācās vairāk nekā 1000 skolēnu un kas ir bezgala moderna celtne, apmeklējām arī stundas. Bija interesanti vērot, kā strādā viņu audzēkņi, apgūstot svešvalodas, – atzina I. Somere un piebilda, ka tikšanās ar kolēģiem un viss brauciens deva tikai pozitīvas emocijas.
Tāpēc pārņēmusi ļoti dīvaina sajūta mājupceļā un pārrodoties Latvijā, kur bija izsludināta ārkārtas situācija. Jau lidmašīnā pasažieriem bija maskas. – Pēc tam 14 dienas pavadīju mājās pašizolācijā, viena no tām bija brīvlaika nedēļa, bet otrajā jau sākās attālinātā mācīšanās. Labi, ka man datorā ir ļoti daudz pašas gatavotu mācību materiālu, ko varu izmantot, – sacīja skolotāja. Viņai šobrīd ļoti noder arī pieredze, kas gūta, jau ilgāku laiku strādājot arī Brocēnu tālmācības vidusskolā. – Mūsu skolēniem šāds režīms ir neierasts, tāpēc pie tā jāpierod. Cenšos audzēkņus nepārslogot ar sarežģītiem uzdevumiem, tāpat jau visiem stresa pietiek. Tagad būtiskākais palikt sveikiem un veseliem, – uzsver I. Somere. – Pagaidām arī pie projekta pēdējiem darbiem vēl neķeramies, jo oficiālais noslēgums ir septembrī. Viņai pašai šobrīd ir atskaišu sagatavošanas posms. Savukārt skolēniem vēl būtu jāsagatavo kopsavilkums par projektu, prezentācija par 10 populārākajām profesijām un izglītības programmām katrā valstī. Tāpat jāpabeidz sava ieraksta daļa kopīgajā dienasgrāmatā un jāīsteno mākslas aktivitāte – jāapglezno siena ģimnāzijas pagrabstāvā. – Cerams, to pagūsim vasarā vai rudenī, – spriež skolotāja, gandarīta, ka vācu kolēģi izteikuši vēlmi ar limbažniekiem tikties arī turpmāk un sadarbību turpināt pēc projekta beigām.
Liepupes pamatskolai rit otrais mācību gads, kopš viņi projektā ACC (art – māksla, creativity – radošums, coding – kodēšana jeb programmēšana) Full STEAM Ahead sadarbojās ar Polijas, Itālijas, Portugāles, Grieķijas un Turcijas izglītības iestādēm. Marta brīvlaikā skolu delegācijām bija paredzēta tikšanās Turcijā, savukārt maijā visiem bija iecerēta noslēguma vizīte Liepupē. Domājot par draugu uzņemšanu pie sevis, liepupieši jau laikus plānoja kopīgas aktivitātes, pārdomāja, ko ciemiņiem mūszemē parādīt. Tagad skaidrs – pagaidām tas viss izpaliks. – Jau februārī sapratām, ka martā Turcijā nekāda tikšanās nevarēs notikt, tāpēc vienojāmies to pārcelt uz jūniju. Bet nu liekas, ka arī šī iecere neizdosies, – par izmaiņām stāsta projekta koordinatore Baiba Mantiņa. – Vienubrīd bija doma, ka varbūt turp nedosies visu valstu pārstāvji. Itāļi un grieķi, kuriem šobrīd situācija ir īpaši sarežģīta, izpaliktu, tomēr tas nebūtu koleģiāli un zustu projekta jēga. Tagad pēc itāļu pedagogu ierosinājuma tapis iesniegums aģentūrai, lūdzot projektam pagarinājumu par vienu gadu – līdz 2021. gada vasarai. – Redzēsim, kāda būs atbilde un kā attīstīsies situācija katrā no valstīm, tad arī domāsim par veicamajiem uzdevumiem, – sacīja skolotāja. Liepupes skolēni šobrīd aicināti fotografēt pavasari savā apkaimē. Varbūt tad, kad draugi ieradīsies Latvijā, taps fotoizstāde. Varbūt visi veidos arī kalendāru nākamajam gadam, iepriekšējiem diviem visi kopā tādu sagatavoja.
Arī Limbažu 3. vidusskolai, tāpat kā liepupiešiem un kaimiņiem no ģimnāzijas, šis ir otrais mācību gads Erasmus+ programmā. Viņi projektā Save the Future not Only Today (SAFNOT), ko apmēram var tulkot kā Domāsim par nākotni, sadarbojas ar partneriem no Čehijas, Rumānijas, Bulgārijas un Turcijas. Pērn novembrī draugi viesojās Limbažos, tagad pavasarī visiem bija plānota tikšanās Turcijā un pēc tam noslēguma vizīte Rumānijā. Diemžēl krīze šos plānus izjauca. 3. vidusskolas angļu valodas skolotāja, projekta koordinatore Sandra Rituma teic, ka vizītes pārceltas uz rudeni. – Ceram, ka tad situācija būs droša un viss izdosies. Regulāri sazināmies ar kolēģiem sadarbības skolās, lai zinātu, kā viņiem klājas. Jāturas, nedrīkstam pazaudēt optimismu, – novēl S. Rituma.
Staiceles pamatskola šobrīd īsteno savu pirmo Erasmus+ projektu Let’s think about our future working life (Domāsim par savu darba dzīvi). Tajā kopā ar staiceliešiem darbojas skolas no Spānijas, Rumānijas un Igaunijas. Pērnruden, kad Staicelē ciemojās sadarbības partneri, tas mājniekiem bija ļoti nozīmīgs un gaidīts notikums. Marta pirmajās dienās skolas delegācija vēl paguva apmeklēt Rumāniju. Noslēguma tikšanās visiem bija paredzēta maija sākumā Spānijā. Tagad skaidrs, ka tā nenotiks. Projekta koordinatore, angļu valodas skolotāja Vizma Lūse pastāstīja, ka ar partneriem vienojušies prasīt projekta pagarinājumu. Un atkarībā no aģentūras atbildes un situācijas partnervalstīs uz Spāniju dosies oktobrī vai nākampavasar.
Pāles pamatskola, kas pērn noslēdza divus Erasmus+ projektus, drīz vien uzsāka jaunu – Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju uzlabošana caur Eiropas kultūras identitātes atklāšanu (Enhancing ICT skills through exploring our European Cultural Identity). Tajā kopā ar Pāles skolotājiem un skolēniem piedalās izglītības iestādes no Kipras, Rumānijas, Portugāles un Somijas. Marta sākumā bija partneru pirmā tikšanās Kiprā. Tajā kopā ar Pāles pamatskolas direktori Ilzi Šmati piedalījās pedagogi Ināra Zeme un Dāvis Rudzītis, arī četri skolēni. – Latvijā atgriezāmies ar tiešo reisu no Kipras 14. marta rītā un tūlīt devāmies pašizolācijā. Kaut tobrīd šī valsts nebija riskanto sarakstā, sapratām, ka, domājot par drošību, tā ir jārīkojas. Un viss ir kārtībā, – teic I. Šmate. Šopavasar vēl bija paredzētas tikšanās Portugālē un Somijā. Tās pārceltas uz rudeni. Direktore skumst, ka tādējādi braucieni ies secen tagadējiem devītklasniekiem. – Taču neko darīt. Pašreizējā situācija jāpieņem tāda, kā ir. Viegli nav un sajūta visiem ir bailīga. Tomēr gan būs labi. Tāpat rudenī būs jāsaņemas, lai atgūtu mācībās iekavēto, bet tas viss ir izdarāms, – optimismu nezaudē I. Šmate.
Laila PAEGLE
