2. aprīlī Limbažu novada domes deputāti un arī daži pašvaldības darbinieki kārtoja, varētu teikt, sava veida eksāmenu – pirmo reizi domes sēde notika attālināti. Šādu iespēju pieļāva likums Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību. Tas paredz, ka sēde jānodrošina videokonferences režīmā ar attēla un skaņas pārraidi reālajā laikā. Tehnoloģisko risinājumu ziņā pašvaldībām ir dota rīcības brīvība tos izvēlēties atkarībā no savām tehniskajām iespējām un deputātu prasmēm.
Limbažu novada dome mūspusē bija pirmā, kas aprīļa sākumā organizēja šādu attālināto sēdi. Pirms tam tika grozīts pašvaldības nolikums, paredzot, ka deputāts, sēdes laikā atrodoties citā vietā, ar domes priekšsēdētāja atļauju var tās norisē piedalīties ar videokonferences starpniecību. Starp citu, attālinātajā sēdē varēja piedalīties ikviens interesents (tāpat kā tas ierasts parastā kārtībā organizētā sēdē). Šoreiz šo iespēju izmantoju tikai es. Novada pašvaldības administratīvās ēkas lielajā zālē bija uzstādīts ekrāns, uz kura visu sēdē attālināti klātesošo sejas, kā varbūt gribētos, skatīt diemžēl nevarēja. Tas tādēļ, lai nenoslogotu sistēmu. Bet bija redzami deputātu vārdu un uzvārdu pirmie burti. Tik bieži piedaloties sēdē, arī atšķiru domnieku balsis. Zālē sēdošam sēde bija kā radioraidījums. Pie tam labi dzirdams atšķirībā no īstās – klātienē notiekošās. Tiesa, ar atraktīviem momentiem, kad pēkšņi kāds deputāts tehnisku problēmu dēļ no sēdes izkrita un vairs neatsaucās.
Varēja manīt, ka domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers videokonferences eksāmenā nervozēja, lai gan, vēlāk uzrunāts, negribēja atzīties. Darba kārtībā bija tikai divi jautājumi. Pirmais bija formāls – par nākamās sēdes laika nobīdi uz mēneša beigām. Toreiz vēl tika cerēts, ka varbūt ārkārtējā situācija beigsies aprīļa vidū. Otrais jautājums bija par ēdināšanas atbalstu novadā deklarētajiem trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem. Attālināti sēdē piedalījās un ziņoja arī pāris pašvaldības darbinieku.
Pēc aprīļa sākumā pirmoreiz videokonferences formātā notikušās Limbažu novada domes sēdes interesējos, kā šo pasākumu novērtēja paši tās dalībnieki un organizētāji. Pašvaldības Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Straume pastāstīja, kad jau tad, kad paziņots par krīzi, apzinātas pieejamās bezmaksas sistēmas videokonferences nodrošināšanai. Pāris, kur viņš piereģistrējies, izrādījušās pārslogotas, tāpēc izveidota sava. Izmantota atvērtā jeb atklātā pirmkoda programmatūra. Nodaļas vadītājs teica, ka pašvaldība, ietaupot gana prāvus līdzekļus, to liek lietā arī e-pastu serveru un mājaslapu uzturēšanai. Tehniskajam bruņojumam nekas īpašs no jauna nav bijis jāiegādājas, drošības pēc nopirkts vien pāris vebkameru. Izvēlētais risinājums, viņaprāt, ir maksimāli vienkāršs, nevajag speciālu programmatūru, nav jāreģistrējas utt. Pirms sēdes deputātiem izsūtīta instrukcija, kā rīkoties. Pēc tās R. Straume secināja, ka ir gana daudz faktoru, kas rada problēmas videokonferences norisē, tostarp dators, interneta pieslēgums u.tml. Viņš atzīst, ka maksas sistēma, protams, darbotos kvalitatīvāk, bet ja šādas videokonferences netiek rīkotas ilgtermiņā, vai vajag tai tērēt naudu. Viņš pats attālināto sēdes procesu no tehniskā viedokļa vērtē ar piecām ballēm 10 ballu sistēmā. – Varētu būt daudz labāk, – viņš nosaka.
Savukārt domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers, neskatoties uz tehniskām ķibelēm sēdes norisē, teica, ka Raimonds ir pārāk paškritisks. Galvenais, ka vajadzības gadījumā, izmantojot šo rīku, lēmumus pieņemt var. Protams, cita situācija veidotos, ja darba kārtībā būtu 40, pat pussimts jautājumu, kā nereti gadās. Ja vēl veidojas diskusija vai domstarpības, būtu ļoti sarežģīti. Un tad vēl katrā jautājumā 15 deputātu vārdiskais balsojums… – Protams, debates klātienē ir pilnīgi citādākas, – secināja priekšsēdētājs. Viņš vēl nevarēja pateikt, vai nākamā deputātu sēde notiks viodeokonferences režīmā. Galdi zālē izkārtoti attālināti, tā kā noteiktos ierobežojumus iespējams ievērot. Viss atkarīgs no deputātiem pašiem – vai viņi nebaidīsies nākt kopā. Esot iespējams variants, ka domnieki labprātīgi vienojas, kuri nāks uz sēdi, lai būtu kvorums. – Jā, var teikt, ka tas būtu tāds kā viņu tiesību ierobežojums, bet ja tas notiek labprātīgi, tad cita lieta, – noteica D. Zemmers.
Regīna TAMANE
