Pēdējos gados 4. maijā daudzviet tika rīkoti Baltā galdauta svētki, tā atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. Varam tikai iztēloties, kādi tie būtu šogad, kad dzīvošanai atkal brīvā Latvijā aprit 30 gadu. Valstī izsludinātā ārkārtas situācija neļauj rīkot plašas svinības, bet neviens nevar aizliegt katram savā mājā uzklāt baltu galdautu un sirdī pieminēt to, kas viņam saistās ar Latviju. Kad redakcijā spriedām par rakstu, gaidot svētkus, bijām neoriģināli un piesaucām audējus, kuru rokas darina galdu segas, un lūkojām, ko uzrunāt.
Teju vai nākamajā dienā atbilde atnāca pati – biedrība 9 arodi bija sagatavojusi projektu, pretendējot uz Limbažu novada pašvaldības atbalstu, lai celtu gaismā kādas limbažnieces pirms aptuveni 80 gadiem tapušu rokdarbu rakstus. (Saki vēl, ka domas nematerializējas!) Biedrības rokās bija nonākusi savdabīga grāmata – pie burtnīcas lapām (kas, starp citu, tapusi Paucīša tipogrāfijā Limbažos) piešūti tamborētu enzešu paraudziņi. Šķiet, tamborētas mežģīnes ir kā punkts baltam galdautam (dvielim, spilvendrānai u.tml.). Tāpēc gluži vietā šķita tikties gan ar
9 arodu līderi Lindu Bēci, gan lādieti Baibu Muratovu – starpnieci, kura biedrībai nodeva šo Nellijas Ģeņģergailes viņai atstāto mantojumu.
Baiba vēlāk sarunā atzinās, ka ir liela vācēja, par ko brālis viņu dažreiz apsmejot. – Man katra lietiņa atgādina tās dāvinātāju. Kad manis nebūs, varat to visu izmest, – viņa teikusi. Par to, ka zudībā varētu laist Nellijas tantes rokdarbu paraudziņus, viņa pat nevar iedomāties. Glabājusi gadus 30, līdz jostu aušanas nodarbībās satikās ar Lindu. – Gribu, lai cilvēki tos izmanto, nevis vienkārši ieliek muzeja krājumos, – saņēmēja atceras devējas vārdus un seno sveicienu novērtē īsi, bet skaisti: – Pērle!
