Šogad nolēmu no Latvijas ziemas uz brīdi aizbēgt uz Taizemi. Paspēju izbraukt ārzemes un no tām veiksmīgi atgriezties, pirms pasaulē nolēma, ka Covid-19 apdraudējums ir ļoti nopietns un ceļošana jāpārtrauc. Kad braucu prom, bija jūtamas tikai pirmās bažu vēsmas. Taizemē tobrīd bija vien kādi 30 inficētie (uz 70 miljoniem iedzīvotāju). Pavadīju tur trīsarpus nedēļas, un šai laikā saslimušo skaits pieauga līdz 50. Janvārī un februārī uz Taizemi devās daudz latviešu, jo to uzskata par labāko laiku šīs valsts apmeklējumam. Joprojām mani pārsteidz, ka vīrusu pie mums importēja tie, kuri atpūtās Eiropā, nevis Āzijā. Tāpēc uz jautājumu, kā Taizemē ar vīrusu, ko man uzdeva pēc atgriešanās, atbildēju, ka, manuprāt, nekas neliecināja par lielu problēmu. Varēju novērot uzteicamus vietējo centienus ierobežot tā izplatību. Radās iespaids, ka taizemieši ir kārtīgi, labi organizēti un likumpaklausīgi. Ja valsts saka, viņi izpilda. Arī medicīnas līmeni tur vērtē kā vienu no augstākajiem Āzijā. Taizeme ir gana moderna un attīstīta. Šo piebilstu, ja nu kādam ir aizspriedumi.






