Kā jau katrs uzņēmums, arī kādreizējā Limbažu pienotava ir piedzīvojusi dažādus laikus. Piederības, varas un nosaukuma maiņas. Lai arī joprojām daudzi vēl piemin ilgus gadus tik ierasto Limbažu piena vārdu (zīmolu savulaik pārdeva Food Union), bet nu jau gadus sešus tas ir Limbažu siers. 2013. gadā uzņēmums sakarā ar strauju piena cenas kāpumu un Krievijas sankcijām piedzīvoja smagu lejupslīdi, radās draudi tā turpmākajai pastāvēšanai. Tomēr pēc 10 mēnešu dīkstāves, kad nomainījās īpašnieki un tika ieplūdināta ārvalstu investoru nauda, uzņēmums atjaunoja savu darbību. Tiesa, šajā laikā par to esam rakstījuši maz, kaut gan vēlējušies, jo mazā pilsētā visi esam kaimiņi un gribas zināt, kas notiek viņpus sētas. Un jāatzīst, ka vienmēr esam uzskatījuši šo uzņēmumu par savējo, lai kam tas piederētu un cik tālu pasaulē tas ar savu produktu būtu aizgājis.
Tāpēc šobrīd, kad pavīdēja iespēja runāt ar AS Limbažu siers valdes priekšsēdētāju Igoru Aleksejevu, labprāt to izmantojām. Par ilgo klusēšanu (starp citu, arī citos medijos Limbažu siera vārds izskanējis gana reti) sarunbiedrs teic: – Mēs vispirms izdarām un tikai tad runājam. Un arī pēc gana draudzīgas sarunas diemžēl neseko solījums drīz vien atkal stāstīt par kādiem jaunumiem uzņēmumā. Tomēr galvenais ir prieks, ka Limbažu siers strādā arī šajā ārkārtas situācijā, pēdējos gados aug apgrozījums, peļņa un limbažnieku saražotais spējis iekarot pat tādu sieru gardēžu valsti kā Itāliju.
