Lai gan veikalos jau sen piedāvā no Grieķijas un tagad arī no Polijas ievestās zemenes, maija otrajā pusē šur tur parādījās arī pirmās pašu siltumnīcās vai zem agroplēves audzētās. Vietējām sārtvaidzēm šopavasar bija jāiztur temperatūras svārstības, tāpēc tās tomēr ienākas vēlāk. Un lai gan ir uz pusi dārgākas par ārzemniecēm, savas ir savas. Tās ir garšīgas, sulīgas, saldas un ar mīlestību audzētas. Limbažu tirgū gan vietējo ogu piedāvājums joprojām ir samērā niecīgs, tāpēc tās ļoti ātri izpērk. Sestdien no kaijciemiešu Kaurātu saimniecības ogas vēl nebija atvestas, kad pircēji jau stājās rindā, un zemeņu drīz vien pietrūka.
Aija un Mareks Kantāni šobrīd Limbažu novadā ir lielākie agro zemeņu audzētāji, tomēr līdz tirgum viņi ar ogām šajā sezonā nav tikuši, jo apkalpo tos klientus, kuri iepriekš pieteikušies. Pirmo plēves tuneli zemenēm viņi uzstādīja pirms trim gadiem. Attīstība tikai ar privātajiem ieguldījumiem notikusi ļoti strauji. Šobrīd zemenes, ko audzē no importētajiem frigo stādiem, lādezeriešiem ienākas sešos 200 m² plēves tuneļos. Tikpat liela platība ar ogām vēl ir zem klajas debess. Tur klientiem pašiem ļauj tās lasīt. Otrā gada ogām raža ir mazāka. Kantāni izvēlējušies audzēt divas šķirnes ar ļoti lielām ogām – Klēriju un Āziju. Saimnieki teic, ka pērn no viena cera vidēji ievāca pat vairāk nekā 10 kg ražas. Nupat kāds klients nofotografējis un viņiem atsūtījis bildi ar 104 g smagu ogu. – Tā gan noteikti nav mūsu rekordoga, – apliecina Mareks. Vēl viņiem aug arī Sonāte un Polka. Visas ir gardas, tomēr katra šķirne ir nedaudz atšķirīga. Mazdārziņos atzīts, ka mazās ogas ir pat saldākas par lielajām, bet profesionāli audzētās šķirnes tādu teoriju apgāž. Abi saimnieki izgaršojuši, ka zemeņu garša atšķiras pat pa dienām. To ietekmē, kā spīd saule, cik siltas vai vēsas ir dienas un naktis.
