Vēsture ir ļoti precīza zinātne. To mēģina apstrīdēt un noliegt, taču tas ir fakts. Neprecīzi izklāstīta pagātne pārvēršas par teiku, teika par pasaku, pasaka par mītu. Mīts ir skaistāks vai neglītāks par patiesību un tāpēc tiek labprātāk uzklausīts no piekritēju vai pretinieku puses. Bet, par nelaimi, mīts ir tikai dekorācija, un jebkurš ciešāks skatiens spēj to sagraut. Pirms trīsdesmit gadiem mūsu kaimiņiem lietuviešiem ienāca prātā pastāstīt daudz teiku par savas tautas darbiem 1941. gadā un kādu laiku pēc tam. Tagad Viļņā regulāri ierodas ārzemju viesi un uzdod nepatīkamus jautājumus, uz kuriem vairs nav vienkāršu atbilžu, bet atbildēt nepareizi nozīmētu celt neslavu savai zemei. Jūs varat jautāt – kāds tam sakars ar Limbažiem? Redziet, par lielu laimi, Limbažiem ir sena, bet citādi ļoti parasta un cienījama vēsture, ko var likt pasaules priekšā no jebkura skatupunkta. Vienīgā līdz galam neizvērtētā epizode ir dažu nedēļu notikumi 1941. gada jūnijā – jūlijā, kas sākas ar 14. jūnija arestiem un deportācijām un noslēdzas ar vācu okupācijas varas iedibināšanu novadā 1941. gada jūlija vidū. Par šo laiku Limbažos var atrast krietni daudz atmiņu un publicistikas, bet to dienu precīzas vēstures pagaidām nav. Šis trūkums nākotnē būs jānovērš, kaut vai tāpēc, ka nevainojama vēsture novadam ir tas pats, kas nevainojama reputācija cilvēkam.
Ko nezinām par zināmo. Vēlreiz par 1941. gada jūniju Latvijā un Limbažos
