Tajā trešdienā vēl bija silts. Jūra bija gluda kā spogulis. Krastā vēju nemaz nemanīja, bet ainažnieki zina, ka tas ir viltīgs, jo īpaši, ja pūš no krasta. Ainažniecei Dainai šķiet, ka šo atpūtnieku ģimeni jūrmalā manījusi jau iepriekš. To viņa spriež pēc milzīgā pūšļa aptuveni divguļamās gultas izmērā. Tādu pati bija skatījusi dāvanai, bet nodomājusi, kurš nu tādu monstru varēs uz jūrmalu izstaipīt. Pēc pašas todien redzētā traģiskā negadījuma viņa teic, ka vēl jo vairāk ir iemesls tādu nepirkt.
Dainai joprojām acu priekšā ir 30 m attālumā notikušais. Uz milzīgā pūšļa ūdenī bijis bērns ar sievieti, kura nolēkusi un, acīmredzot saprotot, ka iepeldēts dziļi, sākusi saukt palīgā. Sākumā tas izskanējis, it kā kāds jokotos, Daina piedzīvojusi, ka tā sev uzmanību mēdz pievērst pusaudži. Bet tad palīgāsaucieni atskanējuši arvien izmisīgāk, un saprasts, ka tas nav joks. Uz jūras vējš vairs nav bijis miermīlīgs un nesis pūsli arvien tālāk ūdenī. Viņa vērtē, ka peldrīks bija augsts, tam nebija rokturu, kur pieķerties. – Vējš pūsli ar bērnu uz tā burtiski izrāva mātei no rokām, – viņa stāsta. Krastā valdījis milzīgs apjukums, izskatījies, ka neviens no klātesošajiem nemāk labi peldēt. Daina vienubrīd iedomājusies mēģināt, bet, iebridusi ūdenī, sapratusi, ka viņa nepanāks pūsli, ko vējš lielā ātrumā nesa jūrā. Izmisusī māte saukusi, lai bērns nelec ūdenī, bet meitene tomēr to izdarījusi. – Mēģināju paturēt acīs to vietu, kur viņa ielēca, lai parādītu glābējiem, – neko citu Daina nav varējusi darīt.
