Temīdas un Jāņa Kurečko lauku īpašuma – Viļķenes pagasta Silzemnieku – tagad atjaunotajā mājā padomju laikā bija izmitināti mežstrādnieki. No ceļa puses – nams kā nams. Redzams, ka to ieskauj dārzs, koki, puķes, apstādījumi. Bet, tiklīdz atstāju mašīnu zaļajā autostāvlaukumā un sēta paveras visā krāšņumā, pārņem tik harmoniska sajūta, it kā būtu apstājies laiks un atklājies kāds līdz šim nezināms paradīzes stūrītis. Tādu noskaņu rosina gan saimnieku pamatīgie pūliņi savas vides iekopšanā, gan augstā, zaļā siena, ko veido līdzās esošais mežs. Negribot izlaužas: – Oh! Sasveicinoties smeju, ka nezinu, kā abi tiks no manis vaļā, jo vairs negribēsies doties mājās.
Pirms četriem gadiem abi Kurečko kļuva par laureātiem lauku sieviešu kluba Lemisele un pašvaldības rīkotajā Limbažu novada sētu sakoptības konkursā. Pēc tam vēl daudz kas izdarīts, tāpēc šoreiz īstais brauciena iemesls – skatīt māju ar pārsteidzošo māksliniecisko piesitienu fasādē. Dēļiem apšūtā nama gala siena ieguvusi skaistu uzrakstu Silzemnieki vecajā latviskajā drukā. Tiem, kuri ielūkojas iekšpagalmā, atklājas vēl lielāks pārsteigums. Uz sienas, kur līdzās ieejai iepriekš bija tikai bezlogu plakne, iemūžinātas dzērves. Izskatās, it kā, staigādami pa miglu, lielie, skaistie putni būtu iekāpuši gleznā. Tas ir Nacionālā teātra dekoratores, keramiķes Sanitas Mickus darbs. Ģimenei ar viņu šovasar izveidojās sadarbība.
