Šodien ir Mārtiņi, kas latviešu folklorā iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņos noslēdzas veļu laiks un var sākt iet budēļos. Tāpat mūsu senči ticēja, ka šajā dienā ar maģisku rituālu palīdzību var stiprināt saimniecības labklājību. Piemēram, ņemt gaili, stallī ar to apstaigāt zirgus, pēc tam putnu nokaut, tā asinis ietecināt zirgu barībā, bet gaiļa cepeti apēst svētku mielastā. Mūsu iemūžinātajam Mārtiņu simbolam – gailim Opim, kas mīt Liepupes pagasta Veckliķos, – gan nekādas briesmas nedraud. Pelēkā skaistuļa saimnieki Inta un Pēteris Eglīši stāsta, ka Opis ir viens no saimniecības kuplā mājputnu pulka lepnumiem. Kaut tāpēc vien, ka izceļas ar savu prāvo augumu, kas raksturīgs šai ASV radītajai Džērsijas gigants šķirnei – pieauguši gaiļi sver ap sešiem kilogramiem, tie ir gaļas putni, amerikāņi savās Pateicības dienas maltītēs ar tiem mēdz aizstāt tītarus.
Inta stāsta, ka paši gan Mārtiņus nekā īpaši neatzīmē, jo ģimenē neviena šāda vārda īpašnieka nav. Tomēr prātā palicis vecmāmiņas sacītais, ka līdz šai dienai jābūt pabeigtiem visiem zemes apstrādes darbiem, tāpat todien jāvēro laiks – ja Mārtiņos uzsalis, tad Ziemassvētkos būs dubļi, un otrādi. Abi ar vīru Pēteri gan spriež, ka mūsdienās ne vienmēr šie senču laika vērojumi atbilst īstenībai.
