Literatūras un filozofijas darbi, ko gadsimtu gaitā sacerējušas lielās un slavenās tautas, apgalvo, ka par varoņiem kļūst pārcilvēki vai kādas idejas fanātiķi, kas gatavojušies varoņdarbam gandrīz kopš bērnības. Tautām, kas skaita un pasaules slavas ziņā ir pieticīgākas, drīzāk piederīgs rakstnieka Bertolda Brehta izteikums, ka nelaime tai tautai, kas spiesta varoņus radīt.
Latviešu tautas vēsturē ierakstītie varonīgie ļaudis, ticiet vai ne, bijuši pavisam parasti cilvēki, kuri gribējuši dzīvot vienkāršu dzīvi, un tikai liktenis iesviedis tos pārbaudījumu ugunīs, pēkšņi un viņiem negaidot liekot pieņemt vienīgo izvēli starp mūžību un kaunu. Latvieši nekad nav turējuši sevi par pārcilvēkiem, un mūsu izcilākie ļaudis savu diženumu pierādījuši, nevis satricinot pasauli, bet godīgi darot darbu un pildot pienākumu pat tur, kur citas tautas nobīstas. Šodien vēlreiz teiksim slavinājuma vārdus nepelnīti aizmirstam novadniekam, kurš, iespējams, deva Latvijas valsts tapšanas labā lielāku artavu nekā viens otrs augstu stāvošs komandieris.



