Covid-19 dēļ sabiedrība šogad sadalījusies divās frontēs. Vieni apzinās slimības nopietnību un bez ierunām ievēro drošības nosacījumus, citi neuzskata, ka tās dēļ jāievēro īpaša piesardzība. Tiesa, tas ir tikai līdz brīdim, kamēr ar šo vīrusu saslimst (varbūt pat pārdzīvo komplikācijas) kāds pazīstamais. Rīdzinieks Kristaps, kurš otrdien izrakstījās no Latvijas Infektoloģijas centra, piekrita, ka viņa pieredzi ar Covid-19 izslimošanu publicē Auseklī. Viņa stāsts parādījies arī citos medijos. Vīrieti droši vien pazīst Salacgrīvas pusē dzīvojošie, jo īpašumu pie Jaunupes Salacgrīvas pagastā viņš sauc par savām otrajām mājām, kur pavada daudz brīvā laika. Viņš cer, ka drīz atkal varēs doties uz laukiem mūspusē.
Virtuāla reportāža no notikuma vietas
– Automātiski pamodos ap pulksten 6, bet neviens nenāca durstīt. Atlūzu un tikai tagad veru acis, blenžu «Twitter», Persejs guļ uz kājām. Jūtos labi, mierīgi. Nedaudz satrauc, ka ēst negribas, bet varbūt tas arī labi. Vienvārdsakot, karantīna un lēnām atpakaļ ikdienā, – tā Lāčplēša dienā, kad pēc slimnīcas pirmā nakts bija pavadīta mājās, Twitter.com ierakstīja Kristaps. Šajā vietnē viņš, stāstot sekotājiem par pašsajūtu, slimnīcā pavadītajām dienām, arī procedūrām un palātā notiekošo, varētu sacīt, dokumentēja savu slimošanas gaitu. Virtuālo sekotāju skaits šajā laikā pieauga līdz vairākiem tūkstošiem. Daudzi komentāros (arī domās) viņam juta līdzi, atbalstīja un vēlēja izturību cīņā ar kovidu.
Kristapa kovidstāsts sākās oktobrī. Dēls mācās Natālijas Draudziņas vidusskolā, kuras pedagogi bija devušies Skolotāju dienas ekskursijā uz Kuldīgu, kur tobrīd plosījās Covid-19. Puisis 9. oktobrī atzīts par saslimuša skolotāja kontaktpersonu. Pēc dažām dienām viņam veiktais kovidtests bijis pozitīvs. Par kontaktpersonām nu atzīti viņa vecāki un māsa. No dēla, kurš to ļoti pārdzīvoja un jutās vainīgs, inficējās pats Kristaps un viņa dzīvesbiedre. Meitas tests bija negatīvs. Dēls izslimoja bez simptomiem, bet dzīvesbiedri vīruss mocījis vairākas dienas. Tomēr visgrūtāk klājās tieši Kristapam. Sākumā, kad viņš vēl nejuta nekādus slimības simptomus, kopā ar mīluli Perseju devās uz savu īpašumu mūspusē – gan būt prom no pārējiem, gan veikt dažādus lauku darbus. – Mēs uzreiz sadalījāmies, jo pat, ja visi būtu slimi, uzturēties kopā nozīmētu nemitīgi papildināt vienam otru ar infekciju. Izvadāt laukā suni, lieki vazāties pa kāpņu telpu, kur 1. stāvā ir ofiss, daudz cilvēku… – toreiz viņš rakstīja Twitter.com. Vēlāk, 18. oktobrī, viņam sāka sāpēt kakls, pazuda ēstgriba, reiba galva un piemeklēja bezmiegs. Domājis, ka tas ir tikai nosebo efekts (saslimšana aiz bažām). Kad simptomi kļuvuši izteiktāki un pazuda arī oža, atgriezies Rīgā. Temperatūra arvien paaugstinājās, līdz 27. oktobrī, kad mēģinot dzert tēju, drebuļi kratījuši tik ļoti, ka vairs nevarējis rokās krūzi noturēt. Izsaukti ātrie. Pakaļ atbraukušo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi Kristaps uzliela par profesionalitāti un labo attieksmi. Arī par personālu slimnīcā viņš saka tikai to labāko: – Trūkst vārdu par viņu pašaizliedzību. Profesionāļi.
Kovidpozitīvajam vīrietim konstatēts abpusējs plaušu karsonis, mocīja smagas klepus lēkmes, kas bijis grūtākais šajā slimošanā. Viņa stāvoklis bija tik nopietns, ka slimnīcā vajadzēja lietot skābekļa masku, kam baloni tika mainīti ik pēc divām stundām. – Patīk ceļot? Atceļo uz palātu, kur divi skābekļa aparāti darbojas. Troksnis kā lidmašīnā, jums patiks! – viņš ietvītoja. Allaž klātesošs bija nespēks. Palātā viņi reizē bija vairāki pacienti. Kad kādu palaida mājās, nākamais jau bija vietā. Cits citu nomainot, Kristapa palātā to laiku, kamēr viņš tur sabija, bēdubrāļi kopumā bijuši septiņi. No viņiem tikai trīs zinājuši, kur inficējušies.
Slimnīcā saziņa ar medicīnas māsu, ja kaut kas nepieciešams, notika pa telefonu. Apmeklētāji, protams, nekādi. Tuvinieki sirdzējam var nodot mantas, pārtiku, bet Kristaps to iesaka darīt reizi dienā, jo personālam patiesi ir ļoti daudz darba. Tiesa, jānes slimniekam tikai tik, cik viņš lūdz vai cik atļauj ārsts. Pretējā gadījumā radi sasūta kaudzi ēdiena, bet sirdzējam nav apetītes. Tā kā laukā no palātas neko nest nedrīkst, viss nonāk atkritumu spainī… Medicīnas personāls palātā nekam liekam nepieskaras. Drēbes ņemot tikai spectērpā ģērbies cilvēks, arī traukus ievieto speciālā maisā.
Tikmēr 29. oktobrī viņš saņēma ziņu, ka visiem mājniekiem atkārtotais kovidtests ir negatīvs. Tas sasirgušo ļoti iepriecināja.
Atveseļošanās prasīs laiku
Infektoloģijas centrā Kristaps pavadīja divas nedēļas. Sekotājiem viņš nedēļas sākumā īsumā uzskaitīja, kādas ikdienas procedūras saņēma. Dienā bijušas trīs injekcijas – pa vienai vēderā, muskulī un vēnā, papildus tam četrreiz likts pie sistēmas, lai uzņemtu antibiotikas. Zāles bija jādzer trīs reizes dienā, vienā devā bija 3–4 tabletes. Regulāri tika veiktas asinsanalīzes, tāpat rentgena, ultrasonogrāfijas izmeklējumi un, protams, skābekļa maska.
Nedēļas nogalē pirms izrakstīšanās Kristaps jutās labāk, teju bez piepūles un pārliecinātāk varējis pats doties uz procedūrām. Arī mājās esot, spēka vēl nav daudz, apetīte gan palēnām sāk atgriezties. Kristaps pirms saslimšanas sportojis, taču nu noskūties (to nebija darījis, kopš pirmās slimnīcā pavadītās dienas) varējis tikai ar diviem piegājieniem… Tas licis apjaust, ka cerētās nedēļas laikā uz kājām vis netiks, atveseļošanās prasīs daudz ilgāku laiku. Vīrietis, kuram tūlīt būs 45 gadi, apveltīts ar raženu augumu un pirms sava kovidstāsta svēris aptuveni 130 kg. Arī par ēstgribu nesūdzējies. Viņa sekotāji zinās, cik iespaidīgas porcijas bija Kristapa ikdiena. Slimošanas laikā viņš zaudējis 19,5 kg. – Apetīte pazuda kādā trešajā dienā pēc inficēšanās. Arī turpmāk ēdu ļoti maz, negribējās. Slimnīcā pirmā nedēļa bija ekstrēma – pa visu dienu varēju apēst trīs karotes putras, pusi kotletes, pusi banāna vai pusi mandarīna. Daktere sacīja – ja es būtu tievais tipāžs, man būtu daudz grūtāk, jo es vienkārši ģībtu un mani būtu jāliek pie papildu sistēmas, – Twitter rakstīja Kristaps. Lai veiksmīgāk atveseļotos, viņam rekomendēti dažādi vingrojumi tieši plaušu darbības stiprināšanai – piemēram, piepūst balonus. Tāpat jālieto probiotiķi, vitamīni.
Pirms došanās mājup slimnīcā veiktās analīzes parādījušas, ka vīrietim asinīs ir vīrusa antivielas, tas nozīmē, ka viņš to izslimojis. Saskaņā ar noteikumiem viņam mājās jāturpina ievērot karantīna. Cik ilgi? To vēl neesot aprēķinājis, jo pagaidām visu pārējo malā nostumj prieks par būšanu mājās. Noteikumi paredz, ka 28 dienas pēc pirmo simptomu parādīšanās atkārtotas analīzes (ja vien neturpinās simptomi) vairs nav nepieciešamas un cilvēks vairs netiek uzskatīts par Covid-19 pozitīvu. Tomēr, lai pārtrauktu karantīnu, tāpat jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāvadās pēc viņa norādījumiem. Arī Kristapa četrkājainis Persejs saimnieku priecīgs sagaidījis, tomēr bijis atturīgs un vēlāk dauzoties sev neraksturīgi sācis viņam kost. Vīrietis spriež, ka suns šādā veidā izlādē sakrājušās dusmas. Dzīvnieks bijis izmisumā (pat gaudojis, kas basendži nav tipiski), kad ātrie saimnieku aizveduši.
Gan vīrietis, gan viņa ģimene par vīrusa nopietnību nešaubījās arī pirms inficēšanās. Tāpat viņš nenoliedz citu bīstamu slimību esamību. Taču Kristapam nav saprotama iedzīvotāju vieglprātīgā attieksme pret pašu un citu veselību. Viņam šķita ciniski, kā aizvadītajā nedēļas nogalē pirms ārkārtējās situācijas sākuma daudzi cilvēki vēl gribēja izklaidēties lielās kompānijās.
Pēc Kristapa «Twitter.com» ierakstiem sagatavoja Līga LIEPIŅA
