1920. bija gads, kad Vidzemē nekas nebija skaidrs un neviena lieta nelikās droša. Pirmo pusgadu turpinājās kaujas Latgales frontē, sākumā pie Līvāniem un Lubāna, pēc tam aizvien tuvāk etnogrāfiskajai robežai. Krievijas impērijas vairs nebija, taču tās vietā par vietējām lielvalstiņām sevi bija iecēlušas Somija ar Igauniju kā iespējamo dienvidu provinci, un mēra sajūtu zaudējusī Polija. Līdz Satversmes sapulces vēlēšanām aprīlī valdība darbojās ar tautas piekrišanu, nevis uz likuma pamata. Pilsonības, nacionālās valūtas un zemes ierīcības jautājumi joprojām nebija skaidri. Latvijas armija bija valsts valstī un pati lēma par nodevu ievākšanu un kārtības uzturēšanu, ieskaitot nāvessodu izpildi.
Pasaules revolūcijas noslēgums. Limbažu novads pirms 100 gadiem
