Piliens darvas

Es atzīstos – no šī īpašā kovidlaika esmu nogurusi gan fiziski, gan morāli. Pagājušonedēļ gaidāmās brīvdienas tika solītas latviski atturīgas laikapstākļu ziņā, un tad, kad svētdienas rītā debess ar zemi mēģināja vienoties kopējā dejā, pierunāju savējos tomēr aizšaut līdz jūrai, ļaujoties, lai vējš tā kārtīgi izpurina. Saltais ziemelis savu darbiņu paveica godam, un mēs izplūkātiem matiem un sārtiem vaigiem nolēmām, ka esam pelnījuši kaut ko svētdienīgu un garšīgu. Tā kā sen nebijām bijuši Saulkrastos, nolēmām, ka jāpaskatās, vai vecā kafejnīciņa centrā darbojas un vai tajā kūkas vēl joprojām svaigas un garšīgas.