Klāt pavasaris un mežu stādīšanas sezona. Savās platībās jau rosās vai stādīšanas darbiem vēl tikai gatavojas gan saimniekotāji valsts, gan privātajos mežos. Limbažnieks Edgars ZEIDMANIS meža stādīšanas sezonu atklāja jau aprīļa sākumā, kad ar bērzu un melnalkšņu stādiem papildināja sava meža platības Liepupes pagastā. Viņš labprāt izvadā pa savu mežu, rādot dažādos nogabalus ar agrāk vai nesenāk stādītajiem kokiem, izkoptajām platībām.
Kopumā Edgars apsaimnieko aptuveni 30 ha meža, ko pārņēmis no vecākiem. Dienā, kad tiekamies, viņš ar bērziņiem apstāda aptuveni 0,4 ha teritoriju, kur iepriekš veikta egļu kailcirte. – No meža nedrīkst tikai ņemt. Ir jādod arī atpakaļ, nedrīkst skopoties, – uzsver saimnieks. Lasījis pētījumus, ka egli nomainīt ar bērzu ir veselīgāk, nekā otrreiz stādīt tikai skujkokus. Pa dažām dienām šī platība atjaunota ar 700 stādiem. Starp bērziem viņš stādīs un arī ļaus sasēties eglītēm. – Cenšos visur veidot šādu mistraudzi. Man mīļākais koks ir bērzs, patīk arī egle. Labi, ka šie koki sadzīvo, katram sakne atrodas savā dziļumā un par barības vielām tiem nav jāplēšas, – atklāj sarunbiedrs. Lielākoties viņš izvēlas bērzu, jo egles iecienījuši meža zvēri, īpaši aļņi, arī staltbrieži, kas tām nokož galotnes, apgrauž mizu. Lai arī bērzus ir grūtāk ieaudzēt, izaugušus tos neviens vairs neskādē, arī kaitēkļu tiem īpaši nav. Savukārt egles apdraud ne vien meža zvēri, bet arī kaitēkļi, piemēram, egļu astoņzobu mizgrauzis. Lai pievilinātu palīgus cīņai pret tiem, tāpat, lai mežā būtu vairāk dzīvības, sarunbiedrs te izlicis vairākus putnu būrīšus.
