Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos dalās ar nobildētiem lāču ķepu nospiedumiem vai pašu dzīvnieku attēliem. Aktuāls ir jautājums, cik tad lāču īsti dzīvo Latvijā un vai to skaits pieaug. Lai noskaidrotu brūnā lāča populācijas stāvokli, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieki veic šo dzīvnieku monitoringu. Viens no tā veidiem ir ģenētisko materiālu saturošu paraugu (matu, ekskrementu, siekalu, testa režīmā arī ādas šūnu pēdu nospiedumos) ievākšana. Šoreiz vairāk par matu paraugiem. Noteiktās vietās mežu platībās, kur visbiežāk novērotas lāču klātbūtnes liecības, šo dzīvnieku aktivitātes sezonā uzstāda īpašas lāču matu lamatas, ko pētnieki apseko ik pēc pāris nedēļām. Maija beigās kopā ar Silavas vadošo pētnieku, lāču speciālistu Jāni Ozoliņu un viņa kolēģiem biju klāt vienā no šādām reizēm un redzēju, kā tiek apsekots parauglaukums Viļķenes pagastā. Mūspuses novados pētnieki izvietojuši pavisam sešas lāču matu lamatas, no tām pāris – minētajā pagastā.
Viens no ķepaiņu monitoringa veidiem – lāču matu lamatas
