– Kas notiek pilsētā? – ar šādu retorisku jautājumu tieši pirms nedēļas redakcijā vērsās limbažnieks Juris. Viņam esot sajūta, ka pilsētu vairs neuzkopj. Puķes dobēs nav sastādītas, ielu malas pilnas ar smiltīm. – Bardaks, – viņš rezumēja un taujāja, kāds tam iemesls. Juris mēģināja saprast – trūkst naudas vai arī visiem vienalga. Tas rosināja pievērst uzmanību tam, ka sniegs jau sen nokusis, bet smiltis ielu malās ir joprojām. Patiesi, pēdējos gados šajā laikā pa Limbažiem jau sen pārvietojās dīvaina izskata traktoriņš ar brīdinošu balsi svešā mēlē, kas centās piesārņojumu savākt. Šogad to nemanīja. Vien ik pa laikam uz vienas vai otras ielas redzami cilvēki, kuri pūlas ielmalas sakopt ar tēvutēvu metodēm. Tā bija arī nupat otrdien, kad Jūras ielu birstēja vairāki t. s. simtlatnieki. Viņi sūkstījās par nepiemērotiem darbarīkiem – gan birsti, gan nestabilām liekšķerēm – un secināja, ka tas ir murgs, ne darbs. Gaisā kā jau sausā laikā cēlās pamatīgs putekļu mākonis.
