Kad pirms pāris nedēļām pusdienlaikā piestāju Alojas novada Ungurpilī, lai parunātos ar vietējiem iedzīvotājiem un pavaicātu, kā viņiem klājas, pirmajā brīdī jutos tā, it kā būtu ko nokavējusi. Bija redzams, ka braukt prom gatavojas stāvlaukumā piestājušais autoveikals, un pāris pēdējo pircēju man vaicāja, kāpēc es kavējusies. Jo vēl pirms pusstundas būtu sastapusi lielu potenciālo sarunbiedru pulku. Nekas! Izmetu pāris loku pa apkārtni un pamazām sastapu arī atsaucīgus ungurpiliešus.
