Gatavojot tematisko lapu Pārmaiņas tuvplānā – Covid-19 psiholoģiskais nospiedums, aicināju ikvienu aizpildīt anonīmu aptauju un dalīties savās pārdomās, ko raisījis Covid-19 ēnā aizvadītais laiks. Pārdomu bija daudz un dažādas, tādēļ tās apkopotas atsevišķi.
Daudzi mūsu lasītāji norādīja, ka Covid-19 krīze parādījusi katra īsto seju, paspilgtinājusi rakstura iezīmes, kas ne vienmēr ir tās gaišākās. – Pandēmija pavērusi slepenās durtiņas uz daudzu cilvēku patieso būtību, arī manējo. Izrādās, ka līdz šim daudzus paziņas tā īsti nemaz neesmu pazinusi. Sabiedrības virspusē izpeld neiecietība, sekla un vienpusīga domāšana, nespēja klausīties, atklājas iepriekš slēptā agresivitāte. Dzīve ir tāda, kādu paši to veidojam. Cīņa? Var cīnīties, tikai jāsaprot, par ko un ar ko. Nevar grābstīties pa gaisu un cīnīties par vai pret to, ko pats īsti nesaproti, tikai tāpēc, ka ir bailes vai kāds saka tā darīt. Man pašai ir sava galva, saprašana un sirds, – atklāj viena no respondentēm. Cits atbildētājs atzīst, ka jebkuros apstākļos vissvarīgākais ir saglabāt cilvēcību un savstarpēju cieņu. Sabiedrībai jāmācās diskutēt, pieņemt arī citādi domājošos, otra cilvēka izvēli bez naidīgas izturēšanās. – Neteikšu, ka man jebkad bijušas ilūzijas par cilvēka dabu. Mēs varam būt vienlīdz gudri, iejūtīgi, brīnišķīgi un tajā pašā laikā nežēlīgi un vienaldzīgi pret tiem, kuri mums nav personīgi tuvi. Tas, ko šobrīd varam vērot sabiedrībā, to tikai apstiprina. Saprotu – var būt dažādi viedokļi, bet tas, ka daudzi tos pauž rupji, pat agresīvi, mani sarūgtina. Ir sajūta, ka vakcinēšanās ir tikai iegansts, lai daļa meklētu ienaidnieku, uz kuru vērst savu agresiju, neapmierinātību par dzīvi un tamlīdzīgi. Šķiet, šie cilvēki citā laikā dedzinātu raganas, postītu ebreju īpašumus, izsūtītu cilvēkus uz Sibīriju, pastrādātu dažādus citus noziegumus. Neticu, ka Latvijā sāksies pilsoņu karš un fiziski uzbrukumi citiem cilvēkiem, bet informatīvajā telpā tas notiek. Ir grūti tajā noskatīties, – raksta lasītājs. Cilvēki nav spējīgi vienoties kopīgu mērķu sasniegšanai, daudzi domā tikai par sevi. – Jebkura slimība izceļ vājās vietas. To pašu dara arī Covid-19. Mēs varam redzēt savas valdības, Eiropas Savienības, Pasaules veselības organizācijas, arī farmācijas un citu organizāciju patiesās sejas un rīcības spējas vai nespējas.
Krīzē radušies ideāli apstākļi tiem, kuri vēlas sašķelt un sarīdīt sabiedrību. Ļaužu masas izrādījās viegli ietekmējamas un manipulējamas. – Ļoti nepatīk, ka nevakcinētie iebilst pret vakcīnām un vakcinētie pandēmijā vaino nevakcinētos. Jāsaprot, ka visi savā veidā esam vainīgi notiekošajā. Ļoti ietekmē tas, ka esam sašķelta sabiedrība. Cits uzsver – ja radīti noteikumi, tie jāievēro, nevis jālūko iespējas tos pārkāpt. – Vispretīgākais ir tas, ka visādi “gobzemšleserveidīgie” pelna sev politisko kapitālu, izmantojot kovidsituāciju un kūdot cilvēkus, – uzskata viens no respondentiem. Cits prāto, vai tiešām šī pandēmija būtu galvenā Latvijas problēma. – Mums ir tik daudz onkoloģijas un kardioloģijas slimību pacientu! Šobrīd piedzīvojam krasu cenu pieaugumu elektrībai, pārtikai, apkurei un citiem pakalpojumiem. Iedzīvotāji zaudē darbu, samazinās ienākumi. Vai šie jautājumi tiek risināti tikpat padziļināti, cik kovids? Vēl kādam šķiet, ka šobrīd notiekošais ir genocīds pret iedzīvotājiem, cits pauž skumjas, ka vakcīna tiek uzspiesta veseliem cilvēkiem. – Ļoti izjūtu, ka cilvēki neuzticas oficiālajai informācijai, domājot, ka notiek kāda sazvērestība un gan valdība, gan eksperti melo, – atklāj viens no aptaujātajiem.
Savu nospiedumu sabiedrības noskaņojumā rada arī nenoteiktība un neziņa par nākotni, epidemioloģiskās drošības noteikumiem. – Viss notiek saraustīti, nav iespējams izsekot izmaiņām. Prasības darbavietā kļūst stingrākas, nodokļi tiek paaugstināti, darbība tiek ierobežota. Bet kā lai ar to visu tiek galā? Citam ļoti nogurdinoši šķiet katru dienu medijos skatīt kovidstatistiku: – Vienīgais veids, kā cīnīties ar šo slimību, ir vakcinācija. Šī situācija būtu atrisinājusies vai vismaz normalizējusies, ja mēs domātu par sabiedrības kopējo labumu, nevis katrs savām ambīcijām. Dažiem grūti saprast, kam īsti ticēt, jo informācija ir pretrunīga, cilvēki strīdas.
Daļai pandēmijas laiks saistās ar pozitīvām lietām un notikumiem, iespēju būt kopā ar ģimeni un tuvajiem. Piemēram, šāds novērojums: – Manu darbu kovidnoteikumi ietekmējuši tikai pozitīvi. Strādāju bērnudārzā, kur nu esam sadalīti mazās grupiņās. Tas ir labi bērniem, jo daudz laika var veltīt katram mazajam individuāli.
Pēc aptaujas datiem sagatavoja
Līga LIEPIŅA
