Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis KARIŅŠ aicināja uz sarunu reģionālo mediju žurnālistus. Tikšanās tiešsaistē notika neilgi pirms Saeimas sēdes, kurā tika pieņemts lēmums līdz 15. novembrim izsludināt valstī ārkārtas situāciju, tāpēc tieši tā bija galvenā sarunas tēma. Premjers atzina, ka iznīdēt Covid-19 neizdosies. – Jāturpina darīt viss, kas mūsu spēkos, lai “kovids” kļūtu par vienu no kārtējām slimībām, no kuras cilvēki nemirst, – pauda K. Kariņš.
Aicina uzņemties atbildību par apkārtējiem
– Sēdēsim mājās, cik tas iespējams, strādāsim attālināti, pa šo laiku vakcinēsimies, – aicināja premjers. Viņš uzsvēra, ka ir jāpārrauj slimības izplatības ķēdes, lai mazinātu slogu slimnīcām, kas drīz nevarēs sniegt viselementārāko palīdzību. – Veselības aprūpes sistēma ir uz sabrukšanas sliekšņa, mums nav citas izvēles, – viņš vērtēja, komentējot valstī izsludināto ārkārtas situāciju, kas nav patīkama nevienam, bet šobrīd neizbēgama.
K. Kariņš ļoti vēlētos, lai vakcinācijas aptveres paaugstināšanā iesaistītos iedzīvotāji, kuri rosinātu potēties apkārtējos. Pārāk maza vakcinēto proporcija, viņaprāt, ir problēma, ko vairs nevar atrisināt bez sabiedrības atbalsta. – Ir jāmaina attieksme, – rosināja premjers un aicināja cilvēkus negaidīt, ka problēmu atrisinās tikai valsts vai pašvaldība. Savu iespēju robežās ikviens var uzņemties atbildību par apkārtējiem. To var darīt, teiksim, apjautājoties kaimiņam, vai viņš ir vakcinējies, un, ja nepieciešams, piedāvāt aizvest līdz vietai, kur poti var saņemt. Šādi varētu sasniegt cilvēkus, kurus citādi atrast tik ātri neizdosies.
Premjers gan piebilda: – Šis aicinājums nenozīmē, ka atbildība nav jāuzņemas valdībai un Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta birojam. Viņa teiktajā varēja sadzirdēt Veselības ministrijas un Vakcinācijas biroja darba kritiku, jo izdarītajam trūkst rezultāta. K. Kariņš piebilda, ka rītā pirms tikšanās ar reģionālajiem medijiem dzirdējis radio uzsaukumu doties uz izbraukuma vakcināciju. Tika pieminētas trīs vietas, kur tā plānota. – Padomāju, ka tas ir gaužām maz, – viņš bilda. Labāk būtu, ja atbildīgās amatpersonas atzītu, ka ar pandēmijas apturēšanu neveicas, kā gribētos.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka īpašs drauds sabiedrībai šobrīd ir nevakcinētie, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Tieši šīs grupas pārstāvju stacionēto Covid-19 slimnieku vidū ir visvairāk. To pašu var teikt par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Šo problēmu komentējot, Ministru prezidents rosināja jautājumu nepolitizēt. Jāaicina vakcinēties jebkādā valodā, ko ļaudis pārvalda un lieto ikdienā, jādodas izbraukumos uz turieni, kur viņi uzturas. Par to, vai šobrīd būs efektīvi viņiem sūtīt vēstules vai avīzi, gan premjers šaubās.
Ja vakcinācijas temps un aptvere būs pietiekami, pēc 15. novembra varēs atgriezties pie dzīves zaļajā režīmā. Respektīvi, cik iespējams, būs pieejams vairāk aktivitāšu un vairāk durvju atvērsies tiem, kuri ir vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19. – Toties aizvien grūtāk būs tiem, kuri izvēlējušies nevakcinēties, – prognozēja premjers un solīja atbalstīt aizvien stingrākus ierobežojumus šai sabiedrības daļai. Viņu iešana cilvēkos esot jāierobežo, jo nevakcinētie paši ir ļoti apdraudēti, turklāt apdraud citus un veselības aprūpes sistēmu. Par to, kādi papildu ierobežojumi vai citi pasākumi iecerēti, skaidrības vēl nav. Zināms, ka tiek diskutēts, vai nevakcinētajiem būtu pašiem jāuzņemas finansiāla atbildība par savu ārstēšanu. – Tāds lēmums nav vēl pieņemts. Bet mums kā sabiedrībai jāatbild uz jautājumu, cik ilgi vairākums var atļauties būt mazākuma gūstā. Šādas situācijas emocionālās un ekonomiskās izmaksas ir ļoti augstas, – komentēja premjers un atgādināja – kad par obligāto vakcinēšanu spriests vasarā, bijusi milzu pretestība gan politiķu vidū, gan sabiedrībā kopumā. – Te nu mēs esam – brīvi un demokrātiski. Aizmirstam, ka brīvība un demokrātija bez individuālās atbildības ved postā, – rezumēja valdības vadītājs. Šobrīd vairs nekas cits neatliekot kā bardzība pret tiem, kuri nav gatavi uzņemties atbildību par apkārtējiem.
Žurnālisti K. Kariņam jautāja, kad darba devējam būs iespēja atlaist darbinieku, kurš atsakās vakcinēties. Šobrīd šādu cilvēku var atstādināt, bet ne vienpersoniski pārtraukt darba attiecības ar viņu. To darot, uzņēmējs riskē ar tiesvedību. Premjers atbildēja, ka valdībai šajā jautājumā bija vienprātība – jābūt iespējai nevakcinējušos darbinieku atlaist, bet likuma grozījumi neizturēja pārbaudi Saeimā. Tomēr viņš cerot uz deputātu sapratni. Jo valstij patlaban nav izvēles, tālab vajadzētu pieņemt nepieciešamos likuma grozījumus. Ja ir griba, to varot izdarīt ātri. Un viņš uzskata, ka Valsts prezidents neatteiksies šādu likumu izsludināt.
Tiek lēsts, ka stingrāki ierobežojumi valstij izmaksās 200 miljonu eiro. To komentējot, K. Kariņš teica, ka, neko nemainot un turpinot ierasto dzīvi, arī var rasties zināmas sekas – pieaugs saslimstība. Tad izmaksas var sasniegt 300 miljonu. Mājsēde ir ekonomiski izdevīgāka. Protams, tas nozīmē, ka valstij būs jāaizņemas nauda, bet premjers apstiprināja, ka valsts var atļauties uzņemties šādu parādu. Latvijai šobrīd esot viens no zemākajiem ārējiem parādiem Eiropas Savienībā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka ir apstiprinājusi, ka ekonomiskajā ziņā mēs neesam ne tuvu krīzes situācijai.
Cer uz pozitīvu teritoriālās reformas ietekmi
K. Kariņš runāja arī par nākamā gada budžeta projektu, ko pirmdien nodeva vērtēšanai Saeimai pirmajā lasījumā un kas tika konceptuāli atbalstīts. Viņš uzsvēra, ka bāzes izdevumu apjoms (ikgadējie kārtējie izdevumi) tajā tiks palielināts par 300 miljoniem. 100 miljonu paredzēts virzīt veselības aprūpes sistēmai, tikpat – pašvaldībām, lai labāk īstenotu administratīvi teritoriālo reformu. Šo finansējumu varēšot ieguldīt, teiksim, infrastruktūras sakārtošanā. Par 32% palielināts bāzes finansējums zinātnei. Premjers uzsvēra, ka nevienu gadu vēl nav bijis tik liela finansējuma pieauguma šajā jomā. Vēl par pozitīvu pārmaiņu premjers atzina minimālās algas palielināšanu no nākamā gada janvāra.
Pieminot joprojām aktuālo administratīvi teritoriālo reformu, K. Kariņš no pašvaldību vadītājiem saņemtos signālus vērtēja kā pozitīvus. Tā dos iespēju atrisināt virkni jautājumu, kas līdz šim nav izdevies. Viņš gan prognozēja, ka nepilnību reformas īstenošanas gaitā būs, turklāt ne mazums. Daudz būs atkarīgs no katras pašvaldības deputātiem un izvēlētajiem vadītājiem. Runājot par reģioniem, K. Kariņš pauda viedokli, ka Rīga un Pierīga vienmēr attīstībā apsteigs pārējo Latviju. Cilvēki koncentrējas centros, un tā ir visā pasaulē. Taču var cerēt, ka jaunajos – lielākajos – novados veidosies spēcīgāki centri, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiku un iedzīvotāju labklājību.
Linda TAURIŅA
