Pirms vairāk nekā 30 gadiem – 1987. gada janvārī – iznāca pirmais Avota numurs. Tas bija ilustrēts literārais žurnāls, iecerēts jauniešu auditorijai, kas guva milzīgu popularitāti, kopā ar krievu valodas izdevumu Rodņik sasniedzot pat 147 tūkstošu eksemplāru tirāžu. Avotu izdeva komjaunatnes jeb Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Centrālā komiteja un Rakstnieku savienība, un sākuma gados tas bija pakļauts stingrai cenzūrai. Taču, sākoties PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova perestroikai, cenzūras spiediens presē mazinājās, dodot iespēju redakcijai daudz brīvāk lemt par izdevuma saturu un īstenot tiem laikiem pat pārdrošas idejas.
Žurnālā publicēja Padomju Savienībā iepriekš aizliegtus literārus darbus, rakstīja par staļinisma noziegumiem, Latvijas valsts vēsturi, iepazīstināja ar trimdas literatūru un vietējo jauno autoru darbiem. Avota redaktors rakstnieks Aivars Kļavis redakcijā sapulcēja literātus, publicistus un māksliniekus. Viņu vidū bija Klāvs Elsbergs, Normunds Naumanis, Guntars Godiņš, Amanda Aizpuriete, Andra Neiburga un citi dumpinieciski un avangardiski noskaņoti jauni cilvēki. 1992. gadā, Latvijā sākoties brīvā tirgus ekonomikai, žurnāls vairs patstāvīgi nespēja izdzīvot un tika likvidēts.
