Saruna ar limbažnieci Andu CINI
Limbažniece Anda CINE ir cilvēks, kurš iedvesmo citus. Tā teic viena no viņas labām paziņām, kura sazinājās ar redakciju, lai rosinātu jauno sievieti aicināt uz sarunu, jo viņai ir daudz interesanta, ko pastāstīt gan par darbu, gan citām nodarbēm. Jāatzīst, ka Andas uzņēmība, aizrautība, enerģija un drosme atkal un atkal sevi izaicināt tiešām raisa apbrīnu un lepnumu, ka viņa ir mūsējā.
Anda ir īstena limbažniece, te dzimusi, augusi un savulaik skolojusies 3. vidusskolā. Pēc tās absolvēšanas jauniete izvēlējās studijas Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē. 2013. gadā ieguva bakalaura un 2015. gadā jau maģistra grādu ģeoloģijā. Paspēja iestāties arī doktorantūrā, bet saprata, ka to nevarēs apvienot ar darbu. To atsākšot, līdz sasniegšot gadus četrdesmit.
Vidusskolā Anda izvēlējās komerczinību virzienu ar pārliecību, ka pēc tam studēs mārketingu. Visu mainīja 11. klasē izlasītā intervija ar ģeologu. Pēc tam sarunbiedre portālā draugiem.lv viņu atrada, lai izjautātu par profesiju. – Mani ļoti uzrunāja frāze: “Ģeologs varēs darīt jebko! – atceras limbažniece. Tomēr pēc bakalaura grāda iegūšanas tā nešķita. Profesijā darbu sameklēt ir grūti, jo tie, kuri vietu atraduši, to tik ātri neatbrīvo. Tomēr Anda gadu gaitā strādājusi dažādās ar ģeoloģiju saistītās jomās, ik pa laikam tās mainot, jo periodiski gribas apgūt kaut ko jaunu. Nesenākā izvēle bija hidroģeoloģija jeb pazemes ūdeņu pētniecība. Piemēram, viņa sniedza pakalpojumus uzņēmumiem, kam būtiski novērtēt ražošanā izmantojamā ūdens kvalitāti.
– Draugi smejas, ka esmu liels ūdens snobs, – teic Anda, kura jau pēc garšas varot pateikt daudz par tā sastāvu. Viens no favorītiem šobrīd ir Alojas pusē iegūtais minerālūdens 885. Viņa uzsver, ka tikai Ziemeļvidzemē atradīsiet tādu, kas nāk no tik dziļa zemes slāņa. – Bet nevajag baidīties dzert ūdeni no krāna! – iedrošina speciāliste. Tas attiecas arī uz Limbažiem. Vienīgais, ko viņa iesaka, – vizuāli novērtēt, kāds izskatās krāns. Problēma varētu būt baktēriju piedeva, ne dabīgais sastāvs, kas nāk no zemes. Katrā ziņā pati viņa pudeļu ūdeni nepērk, zinot, ka tas, par ko maksājam, galvenokārt ir reklāma.
Korporāciju biedrus vieno vēlme veidot labāku sabiedrību
Nozīmīgs lēmums Andas dzīvē bija, studējot maģistrantūrā, iestāties studenšu korporācijā Daugaviete – vecākajā sieviešu korporācijā Latvijā, kas pērn nosvinēja 100. jubileju. – Gribēju dzīvē kaut ko no sievišķības, – atzīst sarunbiedre, kurai profesijas dēļ 90% kolēģu ir vīrieši. Reizēm gribas uzvilkt kleitu, sajūtoties kā dāmai. Viņa zināja, ka korporācijas rīko literāros vakarus un deju nodarbības. Apmeklējot norises, jāievēro etiķete. Korporācijā viņa ir ieguvusi draudzenes, ar kurām kopā doties uz teātri vai operu.
– Korporāciju pamatā ir mērķis akadēmiski audzināt dāmas, kuras vēlēsies uzlabot Latvijas sabiedrību, – skaidro Anda. Tajās cieņā ir tādas vērtības kā izglītība, patriotisms un labdarība. – Ļoti daudz korporantu, teiksim, ziedoja Brīvības pieminekļa izgaismošanai 18. novembrī, – limbažniece min piemēru. Viņai pašai ļoti īpašs notikums ir ikgadējais gājiens valsts svētkos no LU uz Brāļu kapiem. Dažiem gan korporācijas šķiet nedaudz savdabīgas, jo šis tas dzirdēts par dīvainām tradīcijām. Anda teic, ka puišu organizācijas šajā ziņā ir savdabīgākas, jo tiek ievērotas vairāk nekā simtgadīgas paražas. Daugavietei arī raksturīgs zināms konservatīvisms, piemēram, noteikts svārku garums kopīgajās norisēs. Visgrūtāk izpildāmā prasība līdz šim bijusi uz jubilejas ballēm reizi piecos gados vilkt baltas, garas kleitas.
Tomēr iesaistīšanās šādās organizācijās dod daudz. Par ļoti lielu ieguvumu limbažniece uzskata iepazītos cilvēkus – visdažādākos ļaudis, ar kuriem citādi nebūtu sastapusies. Katram ir sava vērtīgā dzīves pieredze, ar ko dalīties. Un to pašu viņa saka arī par otru organizāciju, kam ir piederīga, – Zemessardzi (ZS).
Spīts Zemessardzē ļoti noder
– Zināju, ka kaut kad tajā iestāšos, jo interese radās jau studiju laikā, – viņa stāsta. Savulaik ģeogrāfu mafijas sastāvā piedalījusies Nacionālās aizsardzības akadēmijas rīkotajās izdzīvošanas sacensībās Kadetu taka. Tās rīkotas ar mērķi parādīt, ko kadeti dara, turklāt viņi, šķiet, vēlējās pārsteigt civilos ar izaicinošiem pārbaudījumiem. – Viņi mūs nesaudzēja! – spriež Anda. Rudenī, aukstā laikā iedzina aizsalušā ezerā, visu nakti notika orientēšanās, bēgot no ienaidniekiem… Ģeogrāfi ekstrēmo pārbaudījumu ne tikai izturēja, bet pat guva uzvaru. Anda turpināja Kadetu takā piedalīties piecus gadus, kļūdama par vienīgo, kura to darījusi tik daudz reižu.
Iestāšanās ZS gan bija uz laiku jāatliek traumas dēļ, tomēr 9. februārī apritēs trīs gadi, kopš deva zvērestu. Andas tēls nav gluži tas, kas nāk prātā pirmais, izdzirdot vārdu zemessargs. Neliela auguma, pirmajā acu uzmetienā trausla… Viņa izvēlējās Rīgas 1. brigādes 17. kaujas bataljonu, kurā dienēt nav viegli, – to apliecina fakts, ka no 13 zvēresta laika biedriem šobrīd dienestā palikusi vienīgā. Viņa gan piebilst, ka ZS katram atradīsies spējām un interesēm atbilstoša vieta. Nav jāizvēlas grūtākais ceļš. Pati principa pēc negāja uz studentu bataljonu (kas varētu šķist loģiskā izvēle). – Lai kur dzīvē dotos, es gribu veidot savu stāstu, tāpēc eju tur, kur mani nepazīst un nesaņemšu citu palīdzību, – motivāciju skaidro sarunbiedre.
Jā, fiziski nav viegli. Piemēram, viens no Andas amatiem ZS ir mediķis/karavīrs glābējs līdz ar to jānes divas smagas somas (standarta un medicīnas), kas augumā mazākam cilvēkam ir grūtāks uzdevums. Limbažniece gan piebilst, ka vēl viena viņas sirdslieta ir kāpšana kalnos. Reiz virsotni sasniegusi ar 33 kg smagumu plecos, kas ir vairāk nekā 60% no viņas svara. Diemžēl pie tā nepierod un vieglāk nekļūst. Uzdevumu veikšana gan ir komandas darbs, kurā noder dažādas varēšanas, ne tikai fiziskā. Tieši viņa motivē biedrus. – Ja jau Cine var… – reizēm saka vīri. Viņa mudina iet līdz galam, kad citi sāk runāt, ka varbūt jāpaņem pauze. Anda smej, ka spīts, pārvarot fiziskās grūtības, ļoti noder. Un tā viņai netrūkst.
ASV iegūtās zināšanas izmantos dienestā un palīdzot cilvēkiem
Lielākais Andas aizvadītā gada izaicinājums bija saistīts tieši ar ZS. Viņa guva iespēju piedalīties mācībās ASV, kur pilnveidoja mediķes prasmes. Limbažniece pusgadu pavadīja Teksasas štatā Semhjūstonas (Sam Houston) militārajā bāzē, kur apmāca visu valsts bruņoto spēku mediķus. Tā ir viena no augstākā līmeņa apmācībām, kurās var nokļūt zemessargs. Vienlaikus blakus amerikāņiem kursu apgūst 20–25 ārzemnieki no dažādām valstīm, kas ir ASV stratēģiskās partneres.
Anda atzīst, ka bija daudz grūtāk, nekā iztēlojusies pirms došanās uz Ameriku. Bija jāapgūst farmakoloģija, anatomija, fizioloģija, ginekoloģija, psiholoģija, pirmā palīdzība… Sarakstu varētu vēl turpināt. Praktisko nodarbību bija vairāk, nekā viņa gaidīja, arī teorija nebija vienkārša. Piemēram, nācās iemācīties neskaitāmus nosaukumus medikamentiem, ko ASV dēvē citādi, turklāt jāzina, kad tos lietot. Viņa ne tikai pirmo reizi paņēma rokā šļirci, bet veica injekcijas. Militārajam mediķim to jāspēj izdarīt arī tumsā un citādi ne ideālos apstākļos. Ļoti izaicinošas bija praktiskās mācības, kuru laikā tika imitēti kaujas apstākļi. Ēdināja pieticīgi un gulēt ļāva maz, lai kāpinātu stresa līmeni. Uzdevumi bija jāveic arī Teksasas 40 grādu karstumā pilnā ekipējumā ar bruņuvesti, ķiveri un mediķa somu pie rokas. Noslēgumā Anda vēl bija praksē vietējās slimnīcas traumatoloģijas nodaļā un kārtoja eksāmenu angļu valodā. Latviete ieguvusi neatliekamās palīdzības tehniķa sertifikātu un, ja vēlētos, ASV varētu strādāt neatliekamās palīdzības dienestā.
Lai gan mācību process bija intensīvs, kursa dalībniekiem bija iespēja redzēt šo to no Amerikas. Viņi apmeklēja dažādas pilsētas un muzejus, bija arī iespēja doties uz kovboju deju zāli un apgūt līnijdeju soļus. Anda vairākkārt piedalījās labdarības un citos nozīmīgos pasākumos, piemēram, maršā, pieminot 11. septembra notikumus. Sarunbiedri ļoti motivēja tas, ka amerikāņiem acīmredzami daudz nozīmēja ārvalstnieku interese par vietējiem svarīgo.
Daudziem amerikāņiem Eiropa un eiropieši interesē, var just pat zināmu apbrīnu. – Viņi uzskata, ka te ir ļoti forši, – stāsta limbažniece. Nācies arī atbildēt uz savdabīgiem jautājumiem, piemēram, skaidrot, ka mums ir internets un citas 21. gadsimta ērtības. Kāds amerikānis viņai centies izskaidrot, kas ir karuselis. Kā zaļi domājošai viņai bijis grūti pieņemt, ka amerikāņi necenšas dzīvot videi draudzīgi. Neierasti bija redzēt ielās ļoti daudz cilvēku ar personīgajiem ieročiem, kas Teksasas štatam ir ļoti raksturīgi. Taču vietējie aizkustinājuši ar ārkārtīgu viesmīlību, dāsnumu un to, ka ārzemniekam likuši justies gaidītam. – Viņi ir gatavi par tevi parūpēties, pabarot, aicina ciemos. Tāpat ir ļoti patriotiski, ko apliecina, izrādot cieņu militārpersonām, – viņa klāsta. Veikalā Teksasā apjautājušies, vai Andai ir militārā ID karte, un, kad saņēma apstiprinošu atbildi, piedāvāja 20–30% atlaidi un pateicās par dienestu. Anda gan bilst, ka katrs štats ir atšķirīgs, tāpēc noteikti vēlas atgriezties ASV un apmeklēt arī citas vietas.
Nu, esot Latvijā, Andai ir svarīgi iegūtās zināšanas nodot tālāk un izmantot praksē. Tāda iespēja jau radusies, uz ielas sniedzot palīdzību sievietei, kura cieta auto negadījumā un guva smagas traumas. Tas deva pārliecību, ka spēs reaģēt kritiskās situācijās arī dzīvē, ne tikai mācībās. – Zemessarga pienākums ir palīdzēt, – ir pārliecināta sarunbiedre. Viņasprāt, zemessargi var daudz ko dot sabiedrībai, un lielākā daļa to arī dara. Ne velti bruņoto spēku devīze ir Gods kalpot Latvijai!
Linda TAURIŅA
