Nedēļas nogalē atgriezos no divu nedēļu ceļojuma pa Turciju. Dažam pirmais jautājums, uzzinot manus plānus, bija – vai divas nedēļas nebūs par daudz? Ko lai saka – reizēm pēc atpūtas vajadzīga atpūta! Tomēr cilvēks pierod pie visa, arī garām stundām busiņā un ikdienas pārcelšanās uz nākamo naktsmītni. Pašai plānojot ceļojumus (pieredze šajā jomā pietiekama), no tik intensīviem un gariem pārbraucieniem parasti izvairos. Pozitīvais bija tas, ka Turciju bija iespēja ne tikai apmeklēt, bet apceļot. Kopā ar nelielu grupu devāmies no Stambulas valsts ziemeļos līdz pat Antālijai Vidusjūras krastā. Izbaudījām gan lielpilsētu burzmu un sniegotus kalnus un takas, gan sauļošanos pludmalēs. Pošoties ceļam, domāju, ka šajā valstī, kas atrodas gan Eiropā, gan Āzijā, ir brīnišķīga daba. Tam guvu apstiprinājumu. Divu nedēļu pieredzi vienā avīžrakstā ietvert būs grūti, tāpēc šoreiz izcelšu spilgtākos iespaidus.
