Pagājušajā piektdienā Dzīvā sudraba muzejā Limbažos satikās ļaudis, kuru dzīvē nozīmīgs cilvēks bija Oļegs Auzers. Viņš bija mākslinieks, filozofs, skolotājs, dziednieks un, protams, arī draugs, vīrs, tētis. Uzrunājot piemiņas koncerta dalībniekus, sudrabkaļa dzīvesbiedre Ligita Auzere teica, ka pašam māksliniekam, iespējams, nepatiktu šajā dienā redzēt pārlieku bēdīgas sejas, jo viņš uzskatīja – skumjām ļauties nevajag. Bet gan jau nepārmestu dažu asaru tiem, kuru ikdiena bez O. Auzera vairs nekad nebūs tāda kā līdz šim. L. Auzere apstiprināja, ka mainījies ļoti daudz. Ierasti 27. maijā, savā dzimšanas dienā, vīrs cēlās agri no rīta, lai ģimenei gatavotu milzīgu katlu plova, jo bija ļoti gādīgs un ģimenisks cilvēks. – Mēs dzīvojām viņa radītā pasaulē, – uzsvēra L. Auzere. Vēl viņa piebilda, ka Oļega radošā un spilgtā personība reti kuru atstāja vienaldzīgu. Cilvēki viņu pieņēma un mīlēja vai arī izjuta pretējas emocijas.
