No nākamā gada 1. janvāra tiem iedzīvotājiem, uz kuriem nav attiecināmi izņēmumi, personas apliecība jeb eID karte noteikta kā obligāta. To paredz Personu apliecinošo dokumentu likums. Šādus grozījumus tajā rosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Vairākos lasītājos jaunās prasības raisījušas neizpratni, jo tādējādi, viņuprāt, tiek nonivelēta pases kā derīga personu apliecinoša dokumenta loma, kā arī tas rada liekas papildu izmaksas.
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols paskaidroja, ka eID karte domāta kā drošs valsts garantēts bezmaksas elektroniskās identifikācijas līdzeklis. Pase joprojām ir derīgs dokuments, ar ko personām sevi uzticamā veidā identificēt klātienē. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd arvien vairāk pakalpojumu kļūst pieejami digitālajā vidē. Tāpēc svarīgi, lai tad, kad cilvēkiem tie būs nepieciešami, viņi arī varētu tos bez raizēm saņemt. VARAM pārstāvis piepilda, ka eID karte var būt noderīga tajos gadījumos, kad iespējas saņemt dažādus pakalpojumus klātienē ir ierobežotas, piemēram, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā.
Likuma grozījumu pieņemšanas brīdī tika paredzēts divu gadu pārejas periods līdz 2022. gada 31. decembrim, galvenokārt orientējoties uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Atsevišķām grupām, piemēram, pensionāriem, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās dzīvojošajiem, 1. grupas invalīdiem, politiski represētajām personām – līdz 2030. gada 31. decembrim. Savukārt personām, kas noteiktā kārtībā ir sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, eID kartes būs obligātas no 2025. gada 1. janvāra. Garāki pārejas periodi noteikti ar domu, ka lielākajai daļai šajā laikā tomēr būs pienācis laiks mainīt dokumentus. Latvijā ir izveidots plašs valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls, kur speciālisti var iedzīvotājiem palīdzēt izmantot elektroniskos pakalpojumus. Atsevišķos gadījumos pat pieprasīt tos viņu vietā vai digitalizēt uz papīra rakstītus iesniegumus un nosūtīt tos attiecīgajām iestādēm ne tikai savā, bet arī citos novados. Ja šādas iespējas tomēr pastāv, var vien iztēloties, cik lielā mērā, teiksim, 80 gadu vecs seniors pēc astoņiem gadiem būs gatavs un motivēts apgūt digitālās prasmes, ja līdz šim itin labi izticis bez tām, nemaz nerunājot par elektronisko parakstu. Kas zina…
Kāda limbažniece norādīja, ka viņa ir ar mieru izņemt eID karti, bet tikai tad, kad būs beidzies pases derīguma termiņš. – Man pilnībā pietiek ar vienu dokumentu! – viņš uzsvēra. VARAM amatpersona skaidroja, ka pasēm ir diezgan garš derīguma termiņš. Līdz ar to arī pārejas periods būtu pārāk ilgs, lai valsts varētu rēķināties, ka cilvēkiem situācijās, kad tas pēkšņi nepieciešams, šāds identifikācijas līdzeklis ir pieejams. Turklāt tajā brīdī visi to uzreiz dabūt nevarēs. Jau šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir izaicinājums nodrošināt pasu un eID karšu izsniegšanu pastiprinātā režīmā.
Tieši tāpēc lasītājiem arī radās jautājums, vai tādā gadījumā PMLP neveidosies rindas un vai tomēr saprātīgāk nebūtu apmeklētāju plūsmu izlīdzināt. Ja ir tik daudz gribētāju un viņi dokumentus saņem šogad, tad likumsakarīgi, ka pēc 10 gadiem, kad beigsies to derīguma termiņš, visi atkal būs pēc tiem klāt. G. Ozols piekrita, ka tā, visdrīzāk, būs, bet vienlaikus norādīja, ka PMLP šos ciklus zina un ar tiem rēķinās. Pat algo klientu apkalpošanai papildu cilvēkus. Šogad izņēmuma kārtā iestādei lielāku slodzi radīja situācija Ukrainā, jo bija jānodrošina uzturēšanās atļauju izsniegšana Ukrainas iedzīvotājiem.
Kādam limbažniekam elektronisko parakstu mobilajā telefonā nodrošina darbavieta. Arī viņš minēja, ka pagaidām, kamēr vēl var izmantot pasi, vajadzību pēc eID kartes tikai paraksta dēļ īsti nesaskata. VARAM pārstāvis izprot, ka ir robežgadījumi, kad cilvēks, no sava skatu punkta raugoties, varētu domāt, ka uz viņu šī situācija neattiecas. – Tomēr katru šādu gadījumu likumā iekļaut nevar, – viņš piebilda. Tikpat labi cilvēks var mainīt darbu un darba devējs šādu iespēju vairs nenodrošinās. Dzīvē var būt dažādas situācijas, tādēļ valsts skatās uz kopainu. Šobrīd eID kartes ir mazāk nekā pusei valsts iedzīvotāju. – Aicinām to uztvert kā iespēju, nevis tikai pienākumu! Arī pildspalvu katru brīdi nevajag, bet svarīgi, lai vajadzības gadījumā tā ir pa rokai. Tāpat jāpierod pie domas, ka visu laiku līdzi ir elektroniskais identifikācijas līdzeklis, – salīdzināja G. Ozols.
Dažs šo procesu atklāti nosauca par valstisku naudas izspiešanu. VARAM pārstāvis norādīja, ka eID karte tomēr ir lētāka nekā pase. Valsts nodeva par tās un pases izsniegšanu ir attiecīgi 15 un 30 eiro. Piemēram, pensionāriem, kuriem pienākas atvieglojumi, – 5 un 15 eiro. Viņš gan piekrita argumentam, ka, pasūtot abus dokumentus reizē, katrs no tiem izmaksā lētāk. Tāpat precizēja, ka pase praktiski nepieciešama, tikai ceļojot ārpus Eiropas Savienības. – Valstij noteikti nav intereses ar to pelnīt! – viņš pārliecinoši sacīja.
Kā vienu no ieguvumiem ministrijas pārstāvis minēja to, ka jau šobrīd plāno eID karti kā universālu dokumentu, ko persona varēs uzrādīt, piemēram, sabiedriskajā transportā un saņemt visus pienākošos atvieglojumus. Proti, vairs nevajadzēs atsevišķi nēsāt līdzi pensionāra vai invalīda apliecību, 3+ karti u.tml. Jau šoruden ar to varēs piedalīties vēlēšanās. Pagaidām gan tikai klātienē.
Ja eID karte būs noteikta kā obligāts dokuments, vai par tā savlaicīgu neizņemšanu netiks piemērotas sankcijas? G. Ozols pauda pārliecību, ka valsts vēlas iedzīvotājus motivēt un mudināt apzināties ieguvumus, nevis tūlīt ķerties pie skarbiem kontroles mehānismiem, karšu neizņēmēju meklēšanas un soda sankcijām. Viņš piebilda, ka drīzāk jārēķinās, ka atsevišķos gadījumos, ja šī dokumenta nebūs, varētu būt ierobežotākas iespējas saņemt kādu pakalpojumu. Arī PMLP Sabiedrisko attiecību daļā apliecināja, ka šobrīd administratīvais sods par novēlotu dokumenta izņemšanu nav paredzēts.
VARAM amatpersona sprieda, ka mūsdienās dzīve arī dziļos laukos vairs nav tik vienkārša un kādā brīdī elektroniskie pakalpojumi tomēr var būt nepieciešami. Viņaprāt, jāiet līdzi laikam. Ne visur var autorizēties ar internetbanku. eID kartes nodrošina paaugstinātas uzticamības elektronisko identifikāciju. Turklāt, ja neskaita valsts nodevu par dokumenta saņemšanu, elektronisko parakstu pilnīgi bez maksas var izmantot neierobežotu reižu skaitu. Tas noderēs gan saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm, gan slēdzot līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, piesakot dažādus pakalpojumus. – Svarīgi, lai iedzīvotājiem tas ir pieejams un nav ne par ko jāsatraucas! – noslēgumā vēlreiz uzvēra G. Ozols.
Ievas OZOLAS teksts un foto
