Saules paneļi izvietoti uz Rozenbergu ģimenes mājas jumta dienvidrietumu pusē
Kādreizējais viļķenietis, IT speciālists Kārlis ROZENBERGS pagājušajā gadā pārcēlās no dzīvokļa uz privātmāju. Viņš savā pieredzē publiski dalās personīgajā blogā, kur aprakstīts, kā tika īstenots projekts Bēgšana no dzīvokļa. Par to un šobrīd īpaši aktuālo energoefektivitātes tēmu viņš piekrita parunāt arī ar Ausekli. Tēma pašlaik ir aktuālāka nekā jelkad iepriekš. Apkures un elektrības rēķini kļūst aizvien lielāki un daudzi lauza galvas, kā tos samazināt. Varbūt kāda no Kārļa atziņām noderēs!
Līdz šim Rozenbergu ģimene mitinājās dzīvoklī Inčukalnā. Kārlis teic, ka pašiem liekas amizanti – no 90 m² dzīvokļa pārvācās uz māju ar tieši tādu pašu platību (trīs istabas un halle). Tomēr ir sajūta, ka dzīves telpa kļuvusi plašāka. Droši vien tādēļ, ka ir gaišas sienas un lieli logi, kuros atšķirībā no dzīvokļa iespīd saule. Pirmais uzdevums bija sagādāt nepieciešamo finansējumu. Sākotnēji, pētot kreditēšanās nosacījumus bankās, Kārlis nosprieda, ka iecere būs uz laiku jāatliek, jo pietrūkst vairāki desmiti tūkstošu eiro pirmajai iemaksai. Bet tad uzrakstīja e–pasta vēstuli vienai no Latvijas bankām un bija patīkami pārsteigts, saņemot izdevīgu piedāvājumu.
Uz 3600 m² zemes gabala Kārlis izvēlējās novietot SIA Līvas grupa projektu LivErgo – tipveida māju, ko divu nedēļu laikā montē uz iepriekš izbūvētiem pamatiem. Līgumu parakstīja 2020. gada ziemā un 2021. gada novembra beigās ģimene jau pārvācās uz jauno mitekli. Sarunbiedrs gan piebilst, ka, šķiet, uz Līvas grupas projektiem šobrīd ir gadus divus gara rinda, bet var atrast līdzīgus piedāvājumus citur. – Visi būvē uz nebēdu, – viņš secina. Tas pārsteidz. It kā ekonomiskā situācija ir neparedzama, cenas aug… – Jau tad, kad sākām savas mājas projektu, likās, tas ir dārgi. Cik ilgi gaidīsi? Diez vai cenas pazemināsies, – spriež sarunbiedrs. Viņam grūti atbildēt, vai tagad lemtu par labu mājas iegādei, bet šādu iespēju gluži nenoraida. Veiktu aprēķinu un tad izlemtu. Kā vienu no lielākajiem mājas plusiem Kārlis min energoefektivitāti. Vienkārši runājot, to varot salīdzināt ar termosu. Nams ļoti labi saglabā siltumu. Jautāts par to, kāds siltināšanas materiāls izmantots, lai šo efektu panāktu, Kārlis skaidro, ka tas panākams ar dažādiem materiāliem. Galvenais, ka sienas ir noblīvētas, nelaiž siltumu ārā un auksto gaisu iekšā. – Tikai obligāti nepieciešama piespiedu ventilācija, jo citādi nebūs, ko elpot, – piebilst sarunbiedrs.
Apsildei viņš izvēlējās mājas ražotāju piedāvāto ideālo kombināciju – silto grīdu, gaisa siltumsūkni un saules paneļus, kas ražo elektroenerģiju. Pirmais, kas nāk prātā, – gana daudz dzirdēts, ka siltumsūkņi rada vairāk klapatu nekā labuma. Kārlis teic, ka dažādi bēdu stāsti seko šīm ierīcēm no laika, kad tos tikai sāka izmantot. Tehnoloģijas ir attīstījušās, šobrīd siltumsūkņi ir efektīvi. Var teikt, ka pret katru elektrības vienību, ko apēd sūknis, tas saražo 5 vienības siltuma. Piemēram, gāzes katla atdeve ir aptuveni 1:1. Viņam jautāts, kas notiek ar apkuri, kad pārtrauc elektrības padevi, teiksim, ziemā uz stundām astoņām. Viņš lēš, ka vismaz pāris dienu tā nebūs problēma, jo māja tik ātri neatdziest.
Šobrīd Kārlis ir noslēdzis līgumu uz diviem gadiem par elektrības piegādi ar norēķiniem pēc fiksētā tarifa – 0,14 eiro par kWh. Viņš skaidro, ka sākotnēji siltumsūknis vēl nebija noregulēts, ārā bija ļoti auksts, telpās +25, un skaitītājs griezās rūkdams. Tā varot arī vairākus desmitus eiro pa dienu nodedzināt, ja sagadās lielu elektrības apjomu tērēt tieši tad, kad biržas cena un līdz ar to mainīgais tarifs ir visaugstākais. Šī iemesla dēļ izvēlējās stabilitāti, nevis cerības uz zemāku un izdevīgāku tirgus cenu biržā, ko prognozēt ir grūti. Turklāt, ja enerģiju izmanto grīdas sildīšanai, īsti nav iespējas to lietot tajās diennakts stundās, kad elektrība ir lētāka. Tā lēni silst un atdziest, līdz ar to nav iekārta, ko bieži slēdz iekšā un ārā.
Kārlis neiegādātos saules paneļus bez iespējas saņemt valsts atbalstu. Viens no iemesliem – iekārtojot māju un pagalmu, ir diezgan daudz izdevumu. Jāizvērtē, cik var ieguldīt. Sarunbiedra skatījumā, paneļi ir līdzīga investīcija, teiksim, akciju iegādei. Viņš lēš, ka ieguldīto atgūs gados piecos, pēc tam jau sāks pelnīt, paši sevi apgādājot ar elektrību. Aprēķinā gan jāņem vērā, ka paneļiem dod 20 gadu garantiju, invertoram (ierīce, kas pārveido līdzstrāvu maiņstrāvā, lai enerģiju varētu izmantot) – 10. Kārlis sagaidīja, kad atvērās valsts atbalsta programma, sameklēja firmu, kas uzstāda paneļus un uzrakstīja pieteikumu, lai saņemtu atbalstu. Rezultātā viņš ir ticis pie 6,4 kW stacijas, kas izmaksāja 5800 eiro, un 2500 eiro jeb 43% no šīs summas apmaksās valsts. Sarunbiedrs stāsta, ka nauda kontā gan šobrīd vēl nav ieripojusi. Cik zināms, iesniegumu ir tik daudz, ka ierēdņi nespēj tos tik ātri izskatīt.
Kārlis lēš, ka viņam būs nepieciešams aptuveni 6000 kWh elektrības gadā. Viņš uz jumta izvietojis 16 Trina Vertex Mono 400W paneļus, kas saražos aptuveni 5480 kWh elektroenerģijas gadā. Bateriju jauda ir 6,4 kW, savukārt invertora Growatt MOD 5000TL3–X jauda ir 5kW. Mājas saimnieks skaidro, ka ir izdevīgi ražot tik enerģijas, cik mājsaimniecība patērē. Ja baterijas kādu mēnesi saražo vairāk, veidojas uzkrājums. Norēķinu perioda laikā no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam to var tērēt. Piemēram, siltā un saulainā laikā rodas pārprodukcija, jo baterijas ražo vairāk un patērēts tiek mazāk, un ziemā tā ir mājsaimniecības rīcībā. Te gan jāpiebilst, ka apmācies laiks nenozīmē, ka elektrības ražošana apstājas. Sarunbiedrs par to pats pārliecinājies. Viņš gan spriež, ka var gadīties – elektroenerģijas mājražotāji to lielā apjomā nodod tīklā tad, kad maksa par kWh ir zema, bet uzkrājumu izņem, kad tā maksā vairāk. Šāds ekonomiskais aprēķins rada pārdomas, vai sistēmu varēs uzturēt ilgtermiņā. Laiks rādīs.
Pārsvarā gan ļaudis dzīvo agrāk celtās mājās. Vai arī to īpašniekiem vērts gādāt saules baterijas? Kārlis zina cilvēku, kurš dzīvo daļēji siltinātā mājā ar malkas apkuri, un tā rīkojies. Viņaprāt, tas ir prātīgs lēmums brīdī, kad valsts šo pasākumu atbalsta. Tomēr ikvienam vajadzētu vispirms nopietni apsvērt siltināšanu. Šķiet, galvenā atziņa pēc sarunas ar Kārli ir – ja vēlies taupīt, ieguldot energoefektivitātē vai enerģijas mājražošanā, vispirms jāveic aprēķini.
Vairāk par Kārļa pieredzi, īstenojot projektu Bēgšana no dzīvokļa, varat izlasīt viņa blogā https://www.drinkits.lv.
Linda TAURIŅA
