Puikules muižas vadītāja Vivita Vītiņa (no labās) un Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Dace Tauriņa sveic Puikules muižā apskatāmo izstāžu autori Vivitu Ķepsi un viņas palīdzi rūķīti Bonbondziņu jeb Daci Mazcirīti
Ar brīnišķīgu sarīkojumu Mīlestība. Kāzas un Rūķi Puikules muižā atklātas izstādes Kāzu muzejs un Latvijas Rūķu reģistrs. Tās tapušas sadarbībā ar nodibinājumu Mīlestības fonds un Kāzu muzeja vadītāju Vivitu Ķepsi. Satikšanās un sadarbošanās ar Puikules muižu un tās ļaudīm izstāžu autorei izvērtās maģiska, un daudzas zīmes norādīja, ka šeit ir brīnišķīga vieta ekspozīcijām par mīlestību un rūķiem. Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Dace Tauriņa ir priecīga par ļaužu atsaucību skaistajam pasākumam. Ieradās necerēti daudz interesentu no dažādām Latvijas vietām.
Ar mīlestības un kāzu tēmu Vivita dzīvo kopš bērnības. Tētis bijis kāzu fotogrāfs, bet mamma strādājusi Ventspils dzimtsarakstu nodaļā, kur, kā smejas sarunbiedre, viņa arī uzaugusi. Savulaik Gulbenes pusē Lizuma pagastā V. Ķepse izveidoja kāzu muzeju, kas nākamajā gadā atzīmes savas pastāvēšanas divdesmito gadadienu. Sarunbiedrei zināms, ka šāda muzeja nav nedz citviet Latvijā, nedz pasaulē. Citās valstīs ir dažādas kolekcijas, piemēram, Šķiršanās muzejs Zagrebā, bet nav tāda, kādu izlolojusi Vivita. Lizuma pagastā muzejs sabija 10 gadu, bet dažādu pārmaiņu dēļ nācās meklēt jaunu bāzes vietu. Tā tas ceļojis no vienas Latvijas vietas uz nākamo. – Mīlestību taču vajag visiem! – teic tā veidotāja. Pēdējā mītnes vieta tam bija Gulbenē. Kad pirms trim gadiem Vivita Facebook.com ierakstījusi ziņu, ka muzejs lūko pēc jaunas mājvietas, sadarbību piedāvāja Puikules tautas nama vadītāja Ziedīte Jirgensone un muižas komanda. – Aizbraukusi uz Puikules muižu, sapratu, ka tā ir vienkārši fantastiska vieta, kas devusi jaunu dzīvi daudzām citām kolekcijām, saglabājot lietas, kas citādi varbūt lemtas iznīcībai. Ikviens te var atrast mazu gabaliņu no savas dzīves gājuma. Muiža, manuprāt, ir ne tikai vietējais, bet pat visas Latvijas kopienas centrs, – vērtē Kāzu muzeja vadītāja. Viņas sirdsdarba atbalstītāja un palīdzīgas rokas sniedzēja ir Dace Mazcirīte, kura arī piedalījās minēto ekspozīciju atklāšanā. – Tas bija maģiski. Pasākumā bijām divas Daces un divas Vivitas. Es un mana Dace, kā arī Brīvzemnieku pagasta pārvaldniece Dace un Puikules muižas vadītāja Vivita Vītiņa.
Septiņpadsmit savas dzīves gadus Vivita veltījusi rūķiem. Apkopojot dažādu informāciju par tiem, tapis arī Latvijas Rūķu reģistrs (tam tāpat kā Kāzu muzejam ir lapa vietnē Facebook.com). Pagaidu mājvietu Puikules muižā radis arī gadu gaitā vāktais bagātīgais faktu un stāstu apkopojums, ar ko aicināts iepazīties ikviens. Tāds mūsu zemē un, domājams, arī citās valstīs ir vienīgais. V. Ķepse, meklējot mājvietu Kāzu muzejam, nonākusi arī līdz Ēdoles pilij, kur parkā aug 800 gadu vecumu sasniedzis dižkoks – Rūķīšu ozols, kur šie mītiskie tēli arī dzīvojuši. Arī holandiešu autoru sastādītajā un latviski tulkotajā darbā Rūķi. Lielā enciklopēdija publicētajā kartē norādīts, ka Latvijā rūķi sastopami tieši tur. Kovidlaikā sarunbiedrei bija laiks gadu gaitā iegūto informāciju par rūķiem apkopot, ģenerēt idejas. Rezultātā top Latvijas lielā rūķu grāmata, kurā būs dažādi fakti un stāsti. Piemēram, ir cilvēki, kuri darbojas kā rūķi, kam ir citāda saistība ar šo tēmu. Vivita sākusi apzināt amatniekus, kuri šos pasaku tēlus gatavo. Ir fantastiska rūķu kolekcionāre, māksliniece Helga Ingeborga Melnbārde, kuras milzīgā kolekcija tapusi vairāk nekā 50 gadu laikā. Daudziem Latvijā zināma ir Rūķīšu tēja, tāpat cilvēki, kuri nēsā šādu uzvārdu. Valkas novadā ir ezers Rūķis un vēl, un vēl. Noteikti daudzi atcerēsies pirmo Latvijas Rūķu krustmāmiņu Dinu Bitēnu-Sirmo un Čučumuižu. Starp citu, Vivita grāmatā iekļaus arī faktu, ka šajā kustībā iesaistījies Limbažu novada Tūrisma informācijas centrs, kas jau divas ziemas rīkoja akciju Rūķu ceļš. – Priecāšos par vēl kādām rūķu ziņām. Latvijas Rūķu reģistrs visu laiku papildinās. Tas ir kultūras mantojums, kas nav apkopots, bet gribas nākamajām paaudzēm nodot šos īpašos stāstus.
Apvienojot savas dzīves abas kolekcijas, izveidots nodibinājums Mīlestības fonds. – Puikules muiža ir kā Noasa šķirsts. Te mājvietu radušās kolekcijas nav sakārtotas un noliktas pa atvilktnēm, tās ir izstādītas pa istabām. Fantastiski! – V. Ķepse ir gandarīta par veiksmīgo sadarbību un prognozē vēl daudz jauku kopīgu pasākumu. Savukārt D. Tauriņa piebilst, ka iepriekšējo pusgadu muižas dzīvi kūrēja Baiba Čakste un šobrīd te iekārtotais ir arī viņas nopelns.
V. Ķepse aicina ikvienu interesentu līdz 31. oktobrim iesaistīties akcijā Latvijas rūķītim pa pēdām un doties īpaši izveidotā maršrutā, apmeklējot pavisam 14 tematiskās vietas, tai skaitā Puikules muižu. Te gaidāma arī akcijas noslēguma balle.
Ja Puikules muižā redzamais uzrunājis uzzināt vairāk, V. Ķepse gatava pati izvadāt interesentus un dalīties arī vienā no vērtīgākajām kolekcijas daļām – cilvēkstāstos.
Līga LIEPIŅA
