Šonedēļ noslēgsies depozīta sistēmas ieviešanas sešu mēnešu pārejas periods. Jau no nākamās pirmdienas veikalos drīkstēs tirgot tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķētus dzērienu iepakojumus. Pusgads kopš sistēmas ieviešanas šī gada 1. februārī un pirmajām taromātos ieslidinātajām pudelēm, šķiet, paskrējis vēja spārniem. Tas ir bijis pielāgošanās un izglītošanās laiks ne tikai pircējiem, bet arī ražotājiem un tirgotājiem. Vienlaikus tas bijis pietiekams, lai ne tikai novērtētu acīmredzamus ieguvumus un pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī saskatītu iespējas, kā sistēmu pilnveidot.
Mērķi ir ambiciozi
SIA Depozīta iepakojuma operators (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks STŪRĪTIS norādīja, ka depozīta sistēmas priekšrocība ir tā, ka varam iegūt tīru un ar sadzīves atkritumiem nepiesārņotu materiālu, ko iespējams 100% pārstrādāt. Turklāt šāda materiāla izmantošanai ir plašākas iespējas. Viņš arī informēja, ka šobrīd Latvijā darbojas 1016 automatizētie un 429 manuālie depozīta punkti. Aktuālajam nodoto iepakojumu skaitam var sekot līdzi mājaslapā www.depozitapunkts.lv. Vakarrīt tajā pieejamā informācija liecināja, ka tas pārsniedzis jau 76 miljonus. Savukārt 34 Limbažu novada depozīta punktu (20 automatizēto un 14 manuālo) pienesums šajā statistikā līdz 18. jūlijam bija 1 029 282 depozīta iepakojuma vienības. Turklāt nodoto iepakojumu skaits nepārtraukti pieaug. Šobrīd ik dienu visā valstī tiek nodots vidēji līdz miljonam iepakojumu. Tas M. Stūrīša skatījumā apliecina, ka sistēma uzņem apgriezienus un vienlaikus nodrošina to, ka izmantotais nenonāk apkārtējā vidē.
DIO amatpersona vērtēja, ka kopumā iesaistītie jauno sistēmu ir apguvuši un pārejas perioda noslēgumam ir gatavi. Maijā veiktās aptaujas dati liecina, ka pirmo trīsarpus mēnešu laikā (01.02.–20.05.) iespēju nodot tukšos depozīta iepakojumus izmantoja 59% Latvijas iedzīvotāju, un šis skaitlis turpina palielināties.
M. Stūrītis uzsvēra, ka pirmais sistēmas darbības gads paredzēts jauna paraduma ieviešanai un nostiprināšanai Latvijas sabiedrības ikdienā. Turklāt novērots, ka tā veicina arī citu atkritumu šķirošanu. Procesā sākuši iesaistīties cilvēki, kuri iepriekš to nedarīja. – Uzdevums ir panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem iepakojumu nodošana ir pašsaprotama ikdienas darbība. Arī mūsu mērķi ir ambiciozi. Vēlamies pirmajā darbības gadā savākt 70% no visa depozīta iepakojuma, taču tas būs atkarīgs gan no mums, gan sabiedrības iesaistes, – uzsvēra DIO pārstāvis.
Kupons apmaiņā pret skaidru naudu
Kopš depozīta sistēmas ieviešanas taromātā pie veikala Maxima XX Limbažos, Stacijas ielā 8, nodots jau gandrīz 300 000 depozīta iepakojumu. Vidēji dienā tajā nonāk 4,5–5 tūkstoši vienību. Pēcjāņu dienā pat pāri 7000! SIA MAXIMA Latvija korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura BAGĀTĀ stāsta, ka ikdienā nodoto iepakojumu skaits būtiski neatšķiras. Limbažos gan izteiktāks pieplūdums vērojams pirmdienās, kad cilvēki pa brīvdienām ir ko iekrājuši vai pēc lauku apmeklējuma atgriežas pilsētā un dodas iepirkties. Turklāt lielākā daļa tās patiešām sakrāj un ved desmitiem. Pa vienai nodod reti.
Taromāta ietilpība ir atkarīga no tā, kādu iepakojumu nodod – stikla pudeles, skārda bundžas vai PET pudeles. Katrā ziņā – tiklīdz ir pilns, tas dod signālu veikalam un tā darbinieks atnāk to iztukšot, sašķirot iepakojumus maisos un kastēs. Limbažos ir āra kiosks, kas ir ietilpīgāks nekā taromāti iekštelpās. Pirmais lielais pārbaudījums kopš sistēmas ieviešanas bija Jāņu brīvdienas. Pēc tām secināts, ka paradums krāt pudeles ir stabili izveidojies, cilvēki saprot, ka tā ir dzīva nauda: – Var vien iedomāties, kur milzīgie iepakojumu apjomi nonāca pirms tam!
Sākumā, kad depozīta iepakojumu pieejamība bija citāda, apjomi bija krietni mazāki – līdz 50 pudelēm dienā. Pārejas perioda izskaņā cilvēki, pateicoties izglītošanai un informēšanai, jau sapratuši, kas ir depozīta iepakojums, kāda ir tā zīme. Sākumā mulsināja, piemēram, Lietuvas un Igaunijas depozīta zīmes, ko taromāts, pēc būtības ļoti gudrs aparāts, neņēma pretim. Tāpat tas pazīst iepakojumus, piemēram, pēc krāsas, formas, svara, tamdēļ to nemaz nav tik viegli apmānīt. – Taras nodošana notiek diezgan godīgi, un kopumā depozīta sistēma ir ieviesta veiksmīgi, – vērtēja L. Bagātā. Sākotnēji arī ražotājiem nebija pilnas informācijas par sistēmas darbību. Gadījās, ka zīmes uz iepakojumiem salika, bet aizmirsa reģistrēt. Tāpat cilvēkiem nebija līdz galam skaidrs, vai Maxima veikalā iegādātā pudele turpat arī jānodod.
Iespējams, daudzi pat nav piefiksējuši, ka Maxima veikalos ar taromāta kuponiem var ne tikai iepirkties, bet arī tos apmainīt pret skaidru naudu. Ja pirkuma summa ir mazāka par kuponā norādīto, pārdevēji izdod atlikumu. DIO skaidroja, ka pilnīgi visu kuponu darbības princips ir tāds, ka tos var izmantot kā maksāšanas līdzekli tirdzniecības vietā, kur tukšais iepakojums nodots. Paplašināt tā izmantošanas iespējas, piemēram, ļaut to izmantot visā tīklā (ne tikai vienā veikalā) vai piedāvāt par to saņemt naudu, ir tirgotāja brīva izvēle.
Taromātos iepakojumiem jānonāk iztukšotiem, nesaspiestiem, ar salasāmu etiķeti, un kopumā tie tādi arī ir. Gadās, ka kaut kas izlīst, tomēr veikalos regulāri gādā par tīrību gan pircējiem pieejamajās telpās, gan taras uzglabāšanas vietās. Karstajās vasaras dienās uzkopšanas grafikus pielāgo jo īpaši. Katrā veikalā atkarībā no tā lieluma un pircēju plūsmas tie ir atšķirīgi. Secināts, ka biežāk jāiztukšo arī pie taromātiem esošie nederīgajam iepakojumam paredzētie konteineri, jo tie ātri piepildās. Diemžēl tajos mēdz nonākt arī citi sadzīves atkritumi. Uzkrātos iepakojumus no Limbažu Maxima XX veikala izved vismaz 3–4 reizes nedēļā.
Visbiežākais taromāta nedarbošanās iemesls ir tā piepildījums. Būdams pilns, tas signalizē, ka neko vairs nepieņem. L. Bagātā pauda viedokli, ka joprojām jāturpina sabiedrības izglītošana par depozīta sistēmu kā tādu – ko drīkst likt, ko nedrīkst, kādā stāvoklī var būt iepakojums u.tml. Novērojumi liecina, pa pagaidām notiek izteikta taras uzkrāšana, proti, vienā reizē atved daudz, taromāts ātri piepildās, tāpēc darboties ar lieliem apjomiem ir grūtāk. Viņa pieļāva, ka ar laiku cilvēki pieradīs, ik reizi dodoties uz veikalu, paņemt līdzi iepirkumu somā arī pudeles. Viņasprāt, lielā mērķa vārdā var sadzīvot ar mazām, turklāt pārejošām nepilnībām. – Mums visiem vēl jāpielāgojas! – viņa atgādināja.
Papildu slogs mazajiem veikaliem
Tam, ka depozīta sistēma bija jāievieš, piekrīt arī SIA SALA I.J. īpašniece Inta ĀRGALE, kurai mūspusē pieder trīs AIBE tīkla veikali – Mandegās, Gaiļos un Stienē. Visos darbojas manuālie depozīta punkti. Ja maijā visos trijos kopā iedzīvotāji nodeva ap četrarpus tūkstošiem iepakojumu, tad jūnijā – jau astoņus tūkstošus. Protams, tam ir sezonāls raksturs – Jāņi, karstums… Daļa nopirkto iepakojumu atgriežas iegādes vietās, citus aizved uz taromātiem, kas pēc iedzīvotāju teiktā bieži vien nedarbojas.
Nereti nodot taru atbrauc ļaudis, kuri veikalā neiepērkas. – Daudzus mazos veikalus neapmierina tas, ka mums obligāti par iepakojumu no kases jāizmaksā skaidrā nauda, ko klients paņem un… aizbrauc. Iznāk, ka pārdevējs veltījis savu laiku, pieņēmis un apskatījis katru pudeli, sašķirojis, bet diemžēl nauda aiziet citiem, – kopējo noskaņojumu pauda I. Ārgale. Turklāt pudeles aizņem daudz vietas, jo tās jāuzglabā un jānodod DIO nesaspiestas un nesaplacinātas. Maisi pildās ļoti ātri. Tirgotājai paveicies, ka viņai ir noliktavas telpas arī ārpus veikala, bet daudziem tādu nav. Tad līdz savāktā iepakojuma izvešanai (piemēram, kad sakrāts 10 maisu) nākas aizpildīt katru brīvo vietiņu. Viņasprāt, uzlikt veikaliem par pienākumu pieņemt depozīta iepakojumus, vadoties tikai pēc kvadrātmetriem un neskatoties uz reālo situāciju, bija kļūda.
Turklāt mazajos lauku veikalos atšķirībā no lielveikaliem strādā viens pārdevējs, kuram gan jāapkalpo klienti, gan jāpieņem iepakojumi. Nereti tie nav īsti iztukšoti, un tad gadās aplieties, tāpat reizumis tur iemesti izsmēķi un košļājamās gumijas… Kontroli atslābināt nevarēs arī pēc 1. augusta, kad it kā visiem iepakojumiem vajadzētu būt ar depozīta zīmi, jo cilvēkiem noteikti vēl krājumā būs iepakojumi bez tās. Pārdevējas zīmes, tāpat arī kvalitāti rūpīgi pārbauda, bet tik un tā katrā nodošanas reizē 10–20 iepakojumu DIO dažādu neatbilstību dēļ izbrāķē. Procentuāli tas nav daudz, bet tik un tā tie ir zaudējumi. Turklāt nav skaidrs – bojājumi radušies pašu vai pārvadātāja vainas dēļ.
Lai atslogotu tirgotājus, I. Ārgale rosina apdzīvotās vietās uzstādīt taras pieņemšanas kioskus, kas nebūtu piesaistīti konkrētam veikalam un kuros izsniegtos kuponus cilvēki varētu izmantot, iepērkoties jebkurā veikalā. Viņa pat būtu ar mieru šādam mērķim iznomāt sev piederošu zemes gabalu, kā arī piekrist kuponu atprečošanai savos veikalos. Viņa lēsa, ka šāda kārtība iedzīvotājiem būtu saprotama un pieņemama.
Kopumā teju pusgada laikā cilvēki depozīta sistēmu ir sapratuši, un 10 centu ir gana motivējošs faktors. Veikalu saimniece izteica cerību, ka, pateicoties depozīta sistēmai, vismaz dzērienu iepakojumu ziņā Lielajā talkā nebūs, ko darīt. – Doma ir pareiza, tikai vajadzēja sistēmas ieviešanu organizēt nedaudz citādi, – viņa vēlreiz uzsvēra.
Taromāts degvielas uzpildes stacijā
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka blakus esoši tirgotāji var vienoties par kopīgu depozīta punktu izveidi. Degvielas tirgotāja Circle K pārstāve Laura Kukaine informēja, ka uzņēmums izvēlējies tos nodrošināt savās tirdzniecības teritorijās, tostarp Limbažos un Salacgrīvā. Tādējādi tas atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ar kopīgo mērķi padarīt vidi zaļāku. Šie punkti gan nebija pieejami no 1. februāra, jo nācās saskarties ar izaicinājumiem būvniecībā un tās saskaņošanas procesos.
Klienti taromātu izsniegtos kuponus izmanto, lai norēķinātos par pirkumiem veikalā un pamatā atkal iegādājas dzērienus. – Paredzam, ka «Circle K» uzstādītie taromāti piesaistīs jaunus klientus, jo pie tiem ir viegli piekļūt un piebraukt, – prognozēja L. Kukaine.
Neilgi pēc uzstādīšanas bijuši tehniski sarežģījumi, piemēram, Salacgrīvā uz vairākām stundām bija traucēta interneta savienojuma darbība. Ikdienas apkopes veic Circle K darbinieki. Arī degvielas uzpildes stacijās taromāts var nebūt pieejams, ja klienti nodod nesamērīgi lielu daudzumu iepakojumu un aparāts ziņo, ka ir pārpildīts. Darbinieki par to saņem ziņu viedierīcēs un, pabeiguši iesāktos darbus vai klientu apkalpošanu, dodas to iztukšot. Šādi darbības pārtraukumi gan parasti ir īslaicīgi.
Situācijas noteikti ir dažādas, un objektīvi katram tajās ir plusi un mīnusi. Kāds aizmirst stikla pudelēm noņemt korķus, citai pudelei krāšanas un pārnēsāšanas laikā noslīdējusi etiķete – būtisks depozīta sistēmas elements, vēl kāds steidzas un negrib gaidīt rindā utt. Jācer, ka līdz šim savāktie iepakojumu miljoni ir skaidrs vēstījums, ka attīstības virziens tomēr ir pareizs.
Ieva OZOLA
SIA «Depozīta iepakojuma operators» publicitātes foto
