Šāds skats jau ierasts, apmeklējot Salacgrīvas apvienības pārvaldes (agrāk domes) ēku – pie stūra uzpildās elektromobilis, kas joprojām pašvaldības darbiniekiem kalpo gana labi
Tuvojoties rudenim viss, kas saistīts ar enerģiju, – gan elektro, gan siltuma – kļūst aizvien aktuālāks. Novada pašvaldība tāpat kā ikviens no mums saņem ikmēneša rēķinus, kas šajā apkures sezonā noteikti būs lielāki nekā pērn. Par to – sarunā ar Salacgrīvas apvienības pārvaldes enerģētiķi Ziedoni TOMSONU. Pirmais jautājums, protams, bija, vai viņa darbā kaut kas ir mainījies pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pamatā atbilde bija nē, viņa pārraudzībā joprojām ir kādreizējais Salacgrīvas novads, tagad pārvalde, tomēr kolēģi no citām pārvaldēm biežāk lūdz konsultācijas. Pirms reformas Salacgrīvas novada pašvaldībā bija Tehniskā nodaļa, kuras vairs nav, tomēr turpinās tās laikā izveidotā lieliskā sadarbība, jo cilvēki jau nav mainījušies. – Mēs strādājam komandā, kas, starp citu, ir ļoti laba, – uzsvar Z. Tomsons.
– Manā pārziņā ir viss, kas saistās ar elektrosaimniecību, siltumsaimniecību un energoefektivitātes projektiem. Un darba šobrīd ir daudz, – stāsta sarunbiedrs. Runājot par aktuālo visa veida enerģijas cenu kāpumu, Z. Tomsons komentē, ka izmaiņas vienmēr bijušas cikliskas – pieredzēti gan kāpumi, gan kritumi. – Šis, protams, ir nepieredzēti straujš. Bet cenas nevar celties bezgalīgi. Tās nu jau sasniegušas diezgan augstu punktu, un kaut kad tam jābeidzas, vien grūti prognozēt, kad tas būs, – viņš spriež. Speciālists jau pērn, gatavojot novada budžetu, rēķinājās ar enerģijas cenu pieaugumu, bet ne gluži tik lielu.
Šobrīd visā novadā pašvaldība par elektrību maksā aptuveni 14 centus par kilovatstundu (bez sadales pakalpojuma un OIK maksas). Līdz februārim Salacgrīvas pārvaldes teritorijā tarifs bijis vēl izdevīgāks, bet februārī, beidzoties noslēgtajam līgumam, pieslēdzās kopīgajam novada līgumam, kas tika noslēgts pēc iepirkuma konkursa. Elektrību pašvaldībai piegādā AS Latvenergo, ar ko līgums noslēgts uz diviem gadiem.
Runājot par apkuri, SIA Ilūkstes siltums, kas nodrošina centrālās apkures pakalpojumu Liepupē un Salacgrīvas kreisajā krastā (arī domes ēkā), ir darījusi zināmu pašvaldībai, ka plāno tarifa izmaiņas. Cenu pieaugums ir pamatots pieaugot siltumenerģijas ražošanas izmaksām, taču tarifu likumā noteiktajā kārtībā izvērtē un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tām pieaugot, uzņēmumam cena jāpaaugstina. Salacgrīvas kultūras namam apkuri nodrošina AS Brīvais vilnis katlumāja. No uzņēmuma pagaidām par šo tēmu ziņu nav. Savukārt Salacgrīvas vidusskolu, bērnudārzu un sporta un atpūtas kompleksa Zvejnieku parks administratīvo ēku silda ar dīzeļdegvielu apkurināma katlumāja. – Cena, par ko iegādāsimies degvielu, manuprāt, ir šim laikam konkurētspējīga – aptuveni 66 centi par litru bez PVN, – vērtē sarunbiedrs. Viņš gan piebilst, ka uzņēmējam, nevarot izpildīt saistības, pastāv iespēja lauzt līgumu. Tā nav ierasta prakse, bet, kamēr viņš trīsarpus gadus strādā pašvaldībā, viens tāds gadījums ir bijis.
Pašvaldība nule izsludinājusi iepirkumu par kokskaidu granulu, brikešu un malkas iegādi. Rodas jautājums – vai tieši pirms sezonas ir labākais laiks, kad meklēt kurināmā piegādātāju. Z. Tomsons teic, ka gadījumā, ja to darītu, teiksim, pavasarī vai vasaras sākumā, diez vai cena būtu izdevīgāka, jo tā pastāvīgi svārstās. Parasti piesakās četri līdz pieci piegādātāji, tātad ir, ko izvērtēt. Kā būs šogad, rādīs laiks (iepirkums noslēgsies augusta beigās).
Domājot par turpmāko, loģisks šķiet jautājums, vai būtu iespējams enerģiju kaut kā ietaupīt. Z. Tomsons teic, ka idejas ir bijušas. – Vienubrīd spriedām varbūt vasarā atslēgt apgaismojumu mazajām ielām. Bet darbs nav paveicams, sēžot pie datora. Parēķinājām, ka elektriķa darba samaksa ir dārgāka par ietaupījumu, kā arī tā būtu neērtība iedzīvotājiem, – piemēru min sarunbiedrs. Tāpat ir ar telpām – ja tajās temperatūru samazinātu par grādu, iespējams, kristos cilvēku darba ražīgums, un paliek jautājums vai tiešām tā izdotos ieekonomēt. – Tas nav tik vienkārši, – viņš teic, runājot par iespējām taupīt enerģiju. Darba telpu temperatūru var pazemināt naktīs un brīvdienās.
Nekādu šaubu gan nav, ka palielināt komforta līmeni un mazināt apkures rēķinu var, ēkas siltinot. Enerģētiķis teic, ka šajā jomā vēl ir, kur tiekties. Ne tuvu visas iestādes nav nosiltinātas. Z. Tomsons skaidro, ka šādus projektus, kam parasti var saņemt finansiālu atbalstu, ir vērts īstenot arī tāpēc, ka jebkurai ēkai pēc kāda laika vajadzīga renovācija. To var lieliski apvienot ar energoefektivitātes uzlabošanu. – Mūsu “sāpju bērns” joprojām ir bērnudārzs «Vilnītis» Salacgrīvā, – teic Z. Tomsons. Tā ēkas siltināšana ir prioritāšu saraksta augšgalā. Šobrīd pašvaldība ieguvusi Eiropas atveseļošanas fonda atbalstu Umurgas pansionāta un Staiceles kultūras nama siltināšanai (kopumā tika pieteiktas sešas ēkas). Sarunbiedrs teic, ka minētajā programmā varēja startēt ar augstas gatavības projektiem, bet tādu sagatavošanas izmaksas nav mazas. Ja nav pārliecība, ka tiksi pie finansējuma, jāvērtē, vai vērts tajā ieguldīt. Jāpiebilst, ka bērnudārza siltināšanas Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieceri vērtētāji jau reiz noraidīja, piešķirot finansējumu domes ēkas siltināšanai. Pamatojums – lielāks prognozējamais enerģijas ietaupījums. Enerģētiķis ļoti cer, ka nākamgad varēs sākt vismaz gatavot bērnudārza projektu.
Visātrākais un acīmredzamākais ir ietaupījums, kas rodas, nomainot vecās ielu apgaismojuma spuldzes uz jaunām, ekonomiskajām. Šajā ziņā Salacgrīvas apvienības pārvalde izdarījusi teju visu iespējamo. No vairāk nekā 1000 laternām vecās spuldzes palikušas ne vairāk kā 10. Pēdējā projektā pirms diviem gadiem nomainīja 350 spuldžu, un tas dod 20 000 eiro ietaupījumu gadā. Pārējā teritorijā vēl ir, ko darīt, bet viņam zināms, ka top projekts, lai iegūtu finansējumu šāda projekta īstenošanai. Bet vai tik Salacgrīvas pusē lampas jau drīz nebūs jāsāk mainīt uz vēl jaunākām un ekonomiskākām? Enerģētiķis teic, ka tehnoloģijas attīstās, bet ne gluži tik strauji. Šobrīd spuldzes strādā labi, tās ir kvalitatīvas, tādēļ nepieciešamība kādu nomainīt rodas reti. Kopumā – labs ieguldījums.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
P.S. Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis uzdevis enerģētiķiem sadarbībā ar citiem speciālistiem, gaidot apkures sezonu, sagatavot būtiskās informācijas apkopojumu. Tajā būs sadaļas gan par iedzīvotājiem pieejamo valsts, gan pašvaldības atbalstu, ieteikumi, kā taupīt enerģiju pašiem un arī pašvaldības iestādēm.
Satiekot Salacgrīvā enerģētiķi, allaž iznāk apjautāties, kā klājas elektromoblilim, ko pirms astoņiem gadiem pašvaldība iegādājās ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu. Diezgan liela iespējamība, ka tas bija pirmais mūspusē, jo pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gada sākumā Latvijā bija reģistrēts tikai 15 elektroauto, 2015. gadā – jau 188. Z. Tomsons teic, ka tas sāk novecot gan fiziski, gan morāli, bet savu funkciju pilda. Šobrīd var droši braukt pa pilsētu, līdz Korģenei un Ainažiem. Par Liepupi gan jāpadomā, lai gan auto displejs, kas rāda, cik kilometriem pietiks elektrības, sola, ka šādu attālumu tā var veikt.
