Lai gan graudu kaudze vienā no uzņēmuma Elagro Trade angāriem Skultē šķiet milzīga, graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas punkta vadītājs, kaltes meistars Artūrs Krūze pagājušās nedēļas vidū atzina, kas šis ir tikai pats sezonas sākums
Pērnvasar jau 9. jūlijā rakstījām, ka sākusies labības kulšana. Toreiz z.s. Jaunmusleti no Alojas pagasta bija paši pirmie, kas kooperatīvās sabiedrības VAKS kaltēs nogādāja ziemas miežus. Tiesa, agro ražas vākšanas sākumu pagājušajā gadā noteica neparasti karstā un sausā vasara, par ko graudaudzētāji nebūt nepriecājās. Šogad kombaini uz laukiem izbrauca vien jūlija beigās.
Vispirms druvā devās ziemas miežu audzētāji. Uzņēmuma Elagro Trade graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas punktā Skultē pirmās graudu kravas ienāca 27. jūlijā (pērn – 12. jūlijā). Agronome Ināra Pakalna, uzņēmuma tirdzniecības pārstāve Vidzemē, uzsver, ka šī divu nedēļu starpība nav nekas neparasts. – Esam atgriezušies tajās robežās, kādas Ziemeļvidzemei ir normālas. Ierasti kulšana te sākās augusta pirmajā nedēļā, bet pēdējos trīs četros gados pie mums arvien vairāk audzē ziemas miežus, kas kuļami agrāk. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mūspuses graudkopji izvēlas audzēt šo kultūru. Radītas jaunas, salizturīgākas šķirnes, kas piemērotas Vidzemē valdošajiem laikapstākļiem. – Zemniekiem ir vieglāk plānot laiku. Ziemas mieži ierasti ir priekškultūra ziemas rapsim, līdz ar to var paspēt to iesēt vēlamajos termiņos. Ja jāgaida, kamēr nokuls kviešus vai rudzus, var arī nepaspēt, – stāsta I. Pakalna.
Līdz pagājušās nedēļas vidum Skultes graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas punktā bija pieņemts vairāk nekā tūkstotis tonnu graudu. Punkta vadītājs, kaltes meistars Artūrs Krūze spriež, ka gan jau, sezonai ieskrienoties, te veidosies arī rindas. Pīķa laikā, kad intensīvi kuļ visi, līdz graudu izbēršanai var nākties gaidīt diezgan ilgi. – Viens no zemniekiem, kas šodien atveda kravu, teica, ka rēķinājies ar pāris stundām rindā, bet pagaidām tās nav. Jebkurā gadījumā Skultes graudu pieņemšanas punkts krietni vien atvieglo dzīvi tuvākās apkārtnes zemniekiem. A. Krūze stāsta, ka klientu vidū apmēram 60% ir vietējo graudkopju, tomēr ceļu uz šejieni iepriekš mērojuši arī zemnieki no Valkas, Siguldas, Cēsu puses. Katrs rēķina savu izdevīgumu, un, ja vienā vedumā var nogādāt pietiekami lielu apjomu graudu, acīmredzot atmaksājas arī tālais brauciens. Iespējams, ka šogad degvielas augsto cenu dēļ piegādātāju no tālajiem novadiem būs mazāk.
Uz dažām dienām darbus aizkavēja pagājušopirmdien uznākušais lietus, tāpēc nācās gaidīt, kamēr labība uz lauka atkal apžūs. Tomēr I. Pakalna zemniekiem ieteiktu nemaz tik ļoti nesteigties ar kulšanu. Augstais piegādāto graudu mitruma saturs liecina ne tikai par lietavu ietekmi, bet arī to, ka labība vēl nemaz nav kārtīgi nobriedusi. – 21% mitruma, ko redzējām pirmajās kviešu kravās, ir daudz. Kāpēc tad mēs lietojam augu aizsardzības līdzekļus, cīnāmies pret slimībām, bet pēc tam tādus pazaļus gribam novākt? Zinot, kādas ir gāzes, elektroenerģijas un citas cenas, tās ir nevajadzīgas izmaksas, ko mēs būtu samazinājuši ar mātes dabas palīdzību. Protams, visiem ir bail, ka sāksies lietavas, tāpēc arī steidzas… Pagaidām grūti spriest, cik ražīga ir šī sezona. A. Krūze, vērtējot pagājušajā nedēļā pieņemtās kravas, vērtē, ka, salīdzinot ar pērno gadu, raža ir par kādiem 5% augstāka. Varētu gan domāt, ka starpība būs lielāka, jo laikapstākļi bija krietni labāki, tomēr savu ietekmi, visticamāk, atstājis vēsais un garais pavasaris. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Elagro Trade kopumā pieņēma 600 tūkstošus tonnu graudu.
Vaicāta par graudu iepirkuma cenām, I. Pakalna atzīst, ka tās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir labas. Šogad vērojama tendence, ka zemnieki nesteidzas cenu fiksēt. Iespējams, tas saistāms ar pagājušā gada pieredzi, kad ne viens vien nožēloja savu pārsteidzību. Rudenī cenas kāpa, bet nācās pārdot par iepriekš fiksēto cenu, kas bija zemāka. Taču šo procesu var salīdzināt ar laimes spēli, bet zemnieki pie tā jau pieraduši. Šobrīd tonnu kviešu iepērk par 320 eiro, bet augstākā cena, kas šogad bijusi, ir 430 eiro. To gan izdevies noķert vien dažiem uzņēmuma klientiem. – Ja zemnieki šosezon lietoja laikus iepirktus minerālmēslus, viņi var rēķināties ar labiem ienākumiem. Tiem, kam tie bija pirkti jau par augstajām cenām, graudu cena būs tikai optimāla, – spriež uzņēmuma pārstāve. Elagro Trade nodarbojas arī ar augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu iepirkšanu un pārdošanu zemniekiem. Kopš Ukrainas kara tos vairs nevar iegādāties no ražotājiem Krievijā, tāpēc atrasti piegādātāji pārsvarā no Polijas un Lietuvas. Protams, cena ir krietni lielāka, turklāt nav arī zināms, vai tā neturpinās paaugstināties.
Aigas VENDELIŅAS-ĒĶES teksts un foto
Kaut izmaksas augstas, jāturpina strādāt
Ilvars Paļums, Katvaru pagasta z.s. Zemzari saimnieks:
– Ziemas miežus sāku kult pēc 20. jūlija. Daudz man to nebija, nepilni 10 hektāri, bet pie tā mēslojuma apjoma, ko šogad varēja atļauties, raža bija laba – aptuveni 5 t no hektāra.
Augustā man ir atvaļinājums no pamatdarba un ļoti daudz ir jāpaspēj izdarīt – gan nokult, gan arī iesēt ziemājus. Tāpēc ceru, ka laikapstākļi to ļaus. Pagājusī nedēļa sākās ar lietu, kas visu nedaudz piebremzēja. Iepriekšējā dienā kūlu, mitruma līmenis graudos bija normāls. Aizvedu divas kravas, kur vienā bija 16,4, otrā – 17,4%. Pēc lietus varēju atsākt kult tikai ceturtdien.
Ziemājiem pasūtīju minerālmēslus. Cena – 1260 eiro par tonnu – šokēja. Ja kādreiz varēja visam gadam par padsmit tūkstošiem nopirkt, tad tagad knapi sanāks ziemājiem, un arī tikai minimālo devu rēķinot.
Armands Krūmiņš, Alojas pagasta z.s. Jaunmusleti saimnieks:
– Iepriekšējos gados bija pierasts kulšanu sākt agrāk, šogad viss notiek vēlāk. Ziemas mieži ir nokulti. Raža nav slikta, bet biju gaidījis labāku. Domāju, ka savas korekcijas ieviesa vēlais pavasaris. Gan jau kādas sekas atstāja arī sausuma periods vasarā. Platībās, kur bija ziemas mieži, sējam ziemas rapsi. Pēc tam jāskatās, cik daudz nolīs nedēļas nogalē, kad varēsim rapsi sākt kult. Varētu kult arī rudzus, bet tie vēl kādas dienas var pagaidīt.
Minerālmēsli ir nopirkti, savesti mājās un gaida savu laiku. Protams, salīdzinot ar pagājušo gadu, tie ir dārgāki. Bet neko tur nevaram ietekmēt. Ir jāstrādā. To, kas notiks tālāk un vai nāks labāki laiki, nezinām.
Indulis Jansons, kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs:
– Ziemas miežus šovasar sākām pieņemt ap 20. jūliju, bet tāda intensīva ražas novākšana laukos sākās pagājušonedēļ. Graudu vedējiem nākas arī pastāvēt rindās. Šosezon redzam, ka lauksaimnieki ļoti uzmanās, lai pēc iespējas mazāk būtu jākaltē, jo energoresursu cenas ļoti augušas. Pagaidām laika prognozes tuvākajam periodam ir tīri labas, tomēr pilnībā paļauties uz to nevar.
Secinājumus par sezonu vēl pāragri izdarīt, bet pēc tā, ko redzam līdz šim, šķiet, ka raža noteikti būs labāka nekā pagājušajā gadā, kad pēdējā brīdī tā ļoti saruka karstuma dēļ. Varētu gan vēlēties labāku graudu kvalitāti, proteīna vērtības ir zemākas, nekā vajadzētu būt. Diezgan daudz ir lopbarības graudu. Vietām ir problēmas, jo labība sakritusi veldrē, lai gan pie mums tas nav tik izteikt kā citviet Latvijā. Kvalitātes kritumu var skaidrot arī ar minerālmēslu pieejamību un dārdzību. Varēs just, ka mēslojums taupīts. Taču viens, ko noteikti varu pateikt, – graudu Latvijā netrūks.
