Kanādieši Gerijs un Terēza Krūzes pie staicelieša Imanta Krūzes dzimtas piemiņas akmens Staiceles-Rozēnu baznīcas dārzā
Jūlija izskaņā Staiceli apmeklēja Gerijs (Gary) Krūze kopā ar sievu Terēzi (Teresa). Viņi mērojuši ceļu no Kanādas, lai Latvijā tiktos ar radiniekiem, viesotos Gerija tēva Imanta dzimtajā pilsētā un dotos pa senču šeit kādreiz mītajām takām, kā arī palūkotos, kā tiek izmantots tēva atstātais mantojums. Viesus sirsnīgi uzņēma Staiceles Lībiešu muzeja vadītāja Indra Jaunzeme, mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, vokālais ansamblis Vēlreiz un vietējās pamatskolas skolotāja Anda Timermane.
Vispirms gan G. Krūze un viņa kundze Rīgā satikās ar savu māsīcu Ingu Jērumu un viņas bērniem un mazbērniem, bet vēlāk jau Ingas, viņas dēla Emīla un mazmeitiņas Elīnas pavadībā devās uz Staiceli. Šī nebija pirmā reize, kad G. Krūze tur ciemojās. Pirms padsmit gadiem viņš uz šejieni atbrauca vēl kopā ar savu tēvu Imantu. Tad arī I. Jaunzeme viņu satikusi pirmoreiz. Tiesa, šajā reizē viesu dienas Latvijā, senču dzimtenē, G. Krūzem izvērtās daudz emocionālākas. Muzeja vadītāja izveda ekskursijā pa Staiceli, rādot un stāstot atbraucējiem, kas pilsētā bijis, kas mainījies. Aplūkojot vietas un objektus, kur savu darbu ieguldījuši viņa senči, Geriju pārņēma liels aizkustinājums. Viņa vectēvs Mārtiņš bija kalējs, meistarojis dažādas lietas gan Staiceles papīrfabrikai, gan kalis elementus lielajam tiltam pār Salacu. Vecmāmiņa Marija kā prasmīga rokdarbniece bija viena no Tautas lietišķās mākslas studijas Staicele dibinātājām. Viņas laikā aušanā sākts izmantot dabas materiālus – dažādus stiebrus, smilgas, zālītes. – Gerijam ļoti patika, ka viņa vecmāmiņas sākto tradīciju mēs joprojām turpinām un aužam pirts paklājiņus no dabas materiāliem. Šķita, ka viņš te sajuta savu vēsturisko piederību. Varēja redzēt, ka pie tilta, kur savu roku pielicis vectēvs, viņš burtiski to visu ieelpoja, – novērotajā dalījās I. Jaunzeme.
Viesojoties Staicelē, G. Krūze arī novērtēja, kā tiek izmantots viņa tēva atstātais mantojums. I. Krūze pēc Otrā pasaules kara bija devies uz Kanādu, kur kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Saikni ar dzimto pusi viņš nezaudēja un reizi pa reizei atbrauca uz Latviju. 2019. gadā kādreizējais staicelietis devās mūžībā un novēlēja dāsnu naudas mantojumu savas pilsētas iestādēm: Staiceles-Rozēnu baznīcai (119 437,99 Kanādas dolāri), muzejam (46 448,11 Kanādas dolāri) un pamatskolai (33 177,21 Kanādas dolārs). Pagājušajā gadā, kad nokārtota vajadzīgā dokumentācija un baznīcas dārzā atklāts Imanta Krūzes dzimtas piemiņas akmens, iestādes saņēma labdara dāvinājumu. Staiceles muzejs daļu no mantojuma izmantojis novērošanas kameru iegādei un uzstādīšanai. Četras izvietotas pie muzeja, viena pie vietējā tūrisma informācijas centra, vēl viena – pie stārķa Profesora ligzdas. Viesi no Kanādas ar lielu atzinību novērtēja šādu ieguldījumu, kas veicina ne tikvien pašas iestādes, bet arī pilsētas drošību. A. Timermane viņus izveda ekskursijā pa pamatskolu. Skolas, kurā mācījās I. Krūze, ugunsnelaimes dēļ gan vairs nav, uzcelta jauna. Gerijam un Terēzei bija patīkams pārsteigums, cik lietderīgi dāvinājumu izmanto izglītības iestāde. Jau iegādāts printeris/kopētājs un tiek lolotas ieceres par turpmākiem ieguldījumiem, kas arī pārspriestas ar labdara pēctečiem. Pie baznīcas ekskursantus ar dziesmu sagaidīja ansamblis Vēlreiz. – Man burtiski aizsitās elpa, kad uz baznīcas kāpnēm pamanīju dziedošās dāmas un starp viņām arī mācītāju, emeritēto bīskapi Jānu Jērumu-Grīnbergu. Viņas mūs tik skaisti un skanīgi sagaidīja. Šo brīdi es nekad neaizmirsīšu, – tā sociālajā vietnē Facebook.com vēlāk rakstīja Terēza. Par šo notikumu un daudz ko citu Staicelē piedzīvotu viņa publicējusi daudz sirsnīgu vārdu. Mirklī, kad Gerijs aplūkoja dzimtai veltīto baznīcas dārzā uzstādīto piemiņas akmeni, kurā iekalts arī paša vārds, viņš kļuvis ļoti emocionāls. Aizkustināts G. Krūze jutās arī, kad baznīcā ieraudzīja tēva gleznoto un dievnamam savulaik dāvināto gleznu Jēzus Ģetzemanes dārzā. Pārējo tur skatāmo darbu autors ir viņa tēva vienaudzis Kārlis Kere. Pēc koncerta visi kopā noskaitīja lūgšanu. Par saņemto mantojumu dievnams iegādājies apsildes iekārtas un grasās restaurēt ērģeles. – Šis dāvinājums Staicelei ir liels pienesums. Gerijs bija priecīgs, ka tēva devums sniedz atbalstu viņa dzimtajai pilsētai Staicelei. Viņi arī ļoti novērtēja, ka mantojuma nauda tiek un tiks pārdomāti izmantota, – stāsta I. Jaunzeme. To apstiprina arī Terēzas ieraksts Facebook.com: – Mēs domājam, ka Imants būtu ļoti gandarīts, redzot, kā to liek lietā.
– Gerijs un viņa sieva ir fantastiski cilvēki. Tik pozitīvi! Visu redzēto un uzzināto tvēra ar aizrautību un bija sajūsmināti par to, ko piedzīvoja Latvijā, – teic I. Jaunzeme. Turklāt bijis jauki dzirdēt Geriju runājam latviski, lai arī kādu laiku viņam nav bijusi iespēja šo mēli izmantot. Sarunbiedre zina sacīt, ka arī Latvijas radi neļauj viņam aizmirst senču valodu un mudina tajā sarunāties. Krūzu pāris solījās uz Latviju atbraukt arī nākamajā gadā. Viņi vēlas ne vien atkal paviesoties pie radiem un Staicelē, bet arī apmeklēt Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus. Dāvināšanai Staiceles muzejam Gerijs sola atvest sava tēva albumu daudzos foto.
Līga LIEPIŅA
Indras JAUNZEMES foto
